Ar augšējo elpceļu saslimšanām, vidēji bērns slimo no sešām līdz astoņām reizēm gadā.  Aptuveni 5-10% saslimšanas gadījumu komplicējas ar akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte.

Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir kontaktā ar potenciāli kaitīgām substancēm no apkārtējās vides. Elpceļu gļotādās ir atbilstošs vietējās aizsardzības mehānisms, kas nepieciešams, lai novērstu infekcijas vai bojājuma rašanos. Deguna gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, skropstiņas kustas pretēji gaisa virzienam un attīra to. Savukārt gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri, kuru veidotajam sekrētam ir aizsargājošas īpašības. Gļotas degunā ir nepieciešamas, lai mitrinātu gaisu, uzturētu gļotādas valgas, aizturētu mikrobus un putekļus. Vienlaikus zemgļotādas apvidū atrodas liels venozo asinsvadu pinums, kas sasilda vai atdzesē ieelpoto gaisu, turpina Dr.Rāte.

Paralēli alerģijai, viens no biežākajiem deguna un deguna blakusdobumu iekaisumiem ir infekcija. Biežākie izraisītāji ir rinovīrusi, Respiratori sincitiālais vīruss, koranovīrusi un paragripas vīrusi, no baktērijām biežākie izraisītāji ir Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae un Moraxella catharralis.

Pēc inficēšanās deguna gļotādā notiek asinsvadu un skropstiņu bojājums, rezultātā epitēlijā rodas asinsizplūdumi, gļotādas tūska, dziedzeri pastiprināti sāk izdalīt gļotas. Tūskas dēļ aizsprostojas ožas apvidus un pazūd oža. Klīniski akūtas iesnas var aprakstīt 4 stadijās:

  1. stadija ilgst no stundām līdz dažām dienām, to sauc arī par sauso stadiju, kura sākas ar deguna kairināšanu, dedzināšanu, kutināšanu degunā, šķaudīšanu.
  2. stadijā parādās caurspīdīgi atdalījumi, kad pastiprinās iekaisums un ūdeņaino izdalījumu apjoms pieaug, līdz tie paliek gļotaini.
  3. stadijā parādās strutaini izdalījumi, kas ir zaļgani un pēc dažām dienām izdalījumi sāk mazināties. Tas izskaidrojams ar deguna epitēlija nolobīšanos un īpašu cilvēka organisma šūnu ( makrofāgu un fagocītu) iesaistīšanos.
  4. stadija ir izveseļošanās stadija, kad izdalījumi izzūd, oža un elpošana atjaunojas, gļotādas pietūkums izzūd.

Parasti inficēšanās ir pašlimitējoša un ilgst no septiņām līdz 10 dienām.  Ja saslimšana ilgst vairāk par 10 dienām, bez uzlabošanās nepieciešams vērsties pie ārsta, lai izslēgtu bakteriālu deguna blakus dobumu iekaisumu vai akūtu vidusauss iekaisumu.

Vīrusu izraisīta inficēšanās gadījumā ārstēšana ir simptomātiska. Mājas apstākļos, lai atvieglotu bērna pašsajūtu var pacelt bērna galvgali gultai. Vēlama pastiprināti uzņemt šķidrumu, kas nesatur cukuru. Telpām nevajadzētu būt ne pārāk sausām, ne pārāk mitrām. Deguna eju kopšana ar sālsūdens šķidrumiem 3 – 4 reizes dienā, deguna pret tūskas pilieni, ne ilgāk par 7 dienām. 

Gadījumi, kuros būtu nepieciešams apmeklēt speciālistu:

1. aizlikts deguns un spiedošas sajūtas deguna blakusdobumu projekcijas vietās;

2. Izdalījumi no deguna ar nepatīkamu smaku.

3.  Ja simptomi ilgst vairāk par 3 nedēļām.

4.  Izdalījumi no deguna un drudzis.