01 Jan

Alerģiju ir iespējams ārstēt!

Alerģiju ir iespējams ārstēt! Alerija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas atbilde uz noteiktām vielām (alergēniem), piem., ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm, pelējumiem vai dzīvnieku blaugznām, kuras parasti nerada nekādas problēmas vairumam cilvēku, stāsta LOR Klīnikas alergoloģe Dace Kārkliņa No augu ziedputekšņu izraisītas alerģijas cieš gandrīz katrs trešais pilsētnieks. Ar ziedputekšņu alerģiju jeb polinozi cilvēki parasti sāk slimot […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Vai bērnam ļaut šņaukāties?

Degunam ir daudz funkciju. Vispirms jau elpošana, kas palīdz nodrošināt citas deguna funkcijas – gaisa attīrīšanu un sasildīšanu. Gaisu attīrīt palīdz deguna epitēlija skropstiņas kopā ar gļotu izdalīto sekrētu. Tas normāli virzās aizdegunes virzienā, proti, no ārpuses uz iekšu nododot informāciju par svešajiem antigēniem mandelēm, kas veido organisma imunitāti. Svešās daļiņas, tos starp arī mikrobi […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Sāpes ausī

Ko darīt, ja sāp auss Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts viduasuss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekausms. Pēc literatūras datiem bērniem līdz 3 gadu vecumam 83% gadījumu ir bijis vidusauss iekaisums, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Auss sāpju iemesli: Ārējās auss […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Reibonis pret paša gribu

Reibonis pret paša gribu Reibonis ir sajūta, ka visa pasaule griežas apkārt. To mēdz pavadīt slikta pašsajūta, piemēram, vemšana, nelabums, līdzsvara un koordinācijas traucējumi. Kas nosaka mūsu līdzsvaru? Cilvēka līdzsvaru nosaka iekšējā auss jeb balansa orgāns, kas darbojas saskaņā ar gravitācijas likumiem, savukārt redze, nodrošina skata fiksāciju jeb fokusu un muskuļu tonuss, kas notur mūsu […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Angīna: iemesli, simptomi, ārstēšana

Cēloņi Akūtu bakteriālu aukslēju mandeļu iekaisumu tonsillītu mēdz saukt arī par angīnu, biežākais slimības izraisītājs ir A grupas β hemolītiskais Streptococcus pyogenes. Retāk iekaisumu izraisa citas baktērijas, kā arī dažādi vīrusi. No vīrusiem īpaši minams Epštein-Barr vīruss, kas akūtā inficēšanās periodā ir infekciozās mononukleozes ierosinātājs, bet hroniska iekaisuma gadījumā bieži pastāvīgi atrodams mandeļu audos. Simptomi Angīnai raksturīgs straujš slimības sākums-paaugstināta […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Atviļņa slimība un tās izpausmes LOR orgānos

Atviļņa slimība un tās izpausmes LOR orgānos Ausu, kakla un deguna saslimšanās pēdējā desmitgadē arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība kuņģa skābes ietekmei uz rīkli, muti, aizdeguni un degunu. Otolaringoloģijā vairāk tiek runāts par ekstraezofagāla refluksa slimību (EERS) jeb laringofaringeāla atviļņa slimību, stāsta LOR klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs. Kas ir EERS? Ekstraezofagāls reflukss notiek, kad kuņģa […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Haimorīts – deguna blakusdobuma iekaisums

Haimorīts – deguna blakusdobuma iekaisums Mūsdienās visus akūtus deguna blakusdobuma iekaisumus apzīmē ar terminu “akūts rinosinusīts”, ko tautā vairāk atpazīst kā haimorītu, taču ”haimorīts” apzīmē tikai augšžokļa dobuma iekaisumu, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs. Kā rodas Haimorīts? Vairumā gadījumu akūtu haimorītu izraisa vīrusi, ko mēdzam saukt par saaukstēšanos vai iesnām, ar ko pieaugušie gadā […]

Lasīt vairāk
01 Jan

Kakla sāpes. Ko darīt?

Kasās kaklā. Ko darīt, lai kakla sāpes mazinātu? Pirmais jautājums – kāpēc kakls vispār sāp? Nav tādas kakla sāpju sezonas, bet ir vīrusu sezona. Un te nu jāteic, ka ar pūšamajiem aerosoliem vai kakla tabletēm, kas nopērkamas aptiekā, neviens vēl nav vīrusu izārstējis, proti, sūkājamo kakla tablešu un aerosolu uzdevums ir cits – simptomātiska ārstēšana […]

Lasīt vairāk
01 Jan

this text is in english language

I am testing with english lanuage

18 Mar

Kas kaiš manam degunam?

Sasmaržo tuvojamies pavasari – pirmreizējai konsultācija 27eur LOR klīnikā tikai martā! Aizlikts deguns un iesnas ir bieži sastopama problēma. Ar augšējo elpceļu saslimšanām, vidēji bērns slimo no sešām līdz astoņām reizēm gadā. Aptuveni 5-10% saslimšanas gadījumu komplicējas ar akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir […]

Lasīt vairāk
16 Mar

Dzirdes traucējumi un to sekas

“Dzirde ir vienas no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, jo pateicoties tai ne tikai spējam izprast apkārtējās skaņas, bet arī komunicēt viens ar otru. Dzirdi nav iespējams atpūtināt, jo tā strādā arī tad, kad guļam, tāpēc pret to jāizturas saudzīgi, jo pretējā gadījumā var nākties saskarties ar dzirdes traucējumiem vai tās zudumi,” atzīst LOR klīnikas otolaringologi. […]

Lasīt vairāk
16 Mar

Galvas un kakla ādas ļaundabīgi audzēji

Ādas ļaundabīgie audzēji ir bieži sastopama patoloģija galvas un kakla rajonā. Visu ādas ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu palielinās aptuveni par 5%. Ādas ļaundabīgie audzēji tiek iedalīti nemelanomas un melanomas audzējos. Nemelanomas ādas vēzis ir visizplatītākā ādas neoplāzijas forma. Gadā tiek diagnosticēts miljoniem gadījumu. Savukārt melanoma sastāda mazāk nekā piecus procentus no ādas vēža […]

Lasīt vairāk
16 Mar

Balsenes vēzis

Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 9000 jauni ļaundabīgo audzēju gadījumu, no kuriem aptuveni 130-150 ir balsenes ļaundabīgi audzēji. Pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem kopumā pieaug par 2-5%. Savukārt 60% gadījumos vēzi diagnosticē trešajā un ceturtajā stadijā. Pasaules statistika liecina, ka balsenes audzējs aizņem 2,4% no visiem audzēju veidiem kopumā, un 2,1% […]

Lasīt vairāk