LOR skaidro kā pareizi šņaukt degunu Deguns - visdīvainākais veidojums. Tam ir spārni, ar kuriem nevar lidot. Tā mugura ir priekšpusē. Un parasti tas lien ne savā kabatā. ( Lokenbahs,1874.) Degunam ir daudz funkciju. Vispirms jau elpošana, kas palīdz nodrošināt citas deguna funkcijas - gaisa attīrīšanu un sasildīšanu. Gaisu attīrīt palīdz deguna epitēlija
LOR Klīnikas speciālisti iesaka. Šķaudīšana un klepus ir mehānisms mūsu organismā, kas tiek iedarbināts tad, kad deguna vai kakla apvidū sakrājas pārāk daudz alergēnu, mikrobu, putekļu un tml. Tas ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla, deguna, rīkles un elpceļu tīrību. Klepus un šķaudīšana ir svarīgs elpceļu aizsargreflekss, kas var liecināt par
Iestājoties apkures sezonai, un deguna gļotādai kļūstot sausākai, biežāk ir vērojama tā asiņošana gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ja nav pataloģiju, parasti deguns asiņo starpsienas gļotādas daļā, kurā ir virspusējie asinsvadi un plānas asinsvadu sieniņas. Izplatīts deguna asiņošanas cēlonis ir arī deguna traumas - bērni, un arī pieaugušie degunu nereti urbina, tādējādi traumējot gļotādu un izraisot
Ar augšējo elpceļu saslimšanām, vidēji bērns slimo no sešām līdz astoņām reizēm gadā. Aptuveni 5-10% saslimšanas gadījumu komplicējas ar akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir kontaktā ar potenciāli kaitīgām substancēm no apkārtējās vides. Elpceļu gļotādās ir atbilstošs vietējās aizsardzības mehānisms, kas nepieciešams, lai novērstu
Ausīs atrodas pārveidoti sviedru dziedzeri – sēra dziedzeri, kas izstrādā dzeltenbrūnu sekrētu jeb sēru. Sēra izdalīšanās ir organisma aizsargreakcija pret putekļiem, svešķermeņiem, arī pret mikrobiem un sēnīšu infekcijām, kas var nokļūt ausīs. Katram cilvēkam sēra izdale notiek citādāk tieši tāpat, kā sviedru dziedzeri mums katram funkcionē atšķirīgi – cits svīst ļoti, cits gandrīz nemaz. Ja
Rudens tuvošanās atnes pārmaiņas ne tikai dabā, bet arī cilvēka organismā. Tas ir laiks, kad jāsāk uzmanīties no dažādiem vīrusiem, kuri izraisa it kā nevainīgas iesnas. To, cik iesnas var būt bīstamas, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Ir vairāki iemesli, kas rada ausu sāpes: ārējās auss ejas iekaisums, kas parasti rodas ārēju faktoru dēļ,
Lielākā daļa dzirdes aparātu spēj „izdzīvot” pēc 30 minūšu garām „peldēm”, ja vien par tiem laikus atceras un tos ātri izžāvē. Neskatoties uz to, mēs iesakām noņemt dzirdes aparātus pirms dodaties peldēties, ejat dušā vai vannā. Vienlaikus pārliecinieties, ka dzirdes aparāti ir droši noglabāti tad, kad tie nav jūsu ausīs! Mitrums un kondensāts var sabojāt
Salīdzinot akūto pacientu skaitu vasarā un ziemā, ir skaidri un nepārprotami redzams, ka vasarā akūto pacientu ir daudz mazāk. Taču ir sastopamas vairākas saslimšanas, kuras vasarā ir biežākas nekā ziemā. Apgalvojums, ka bērni vasarā slimo biežāk ir nepatiess, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs Pavasarī un vasarā, kad daba mostas un ļaujas ziedonim, biežāk ir
Mēs, cilvēki, mēdzam būt neapmierināti, ja ir par karstu, tad mēs prasām vēsu gaisu un patīkamu vējiņu, tiklīdz ir nedaudz vēsāks, mēs uzreiz lūkojam siltuma. Komfortabls klimats ir nepieciešams mums gan birojā, gan mājās, automašīnās un pat veikalos.Šobrīd kondicionieri no luksusa ierīces izredzētajiem ir kļuvuši par mūsu dzīves daļu, gribam to vai nē. Bet! Kādi
Vasarā gan bērni, gan pieaugušie arvien biežāk dodas peldēties. Taču dažkārt pēc peldēšanās var rasties nepatīkama sajūta. Slimība, kas tiek dēvēta par peldētāja ausi, izpaužas ar stiprām sāpēm un ir vasarai raksturīga vaina, taču to var iegūt jebkurā gadalaikā, nododoties ūdens priekiem baseinos gan Latvijā, gan dienvidu zemēs. Viena no biežākām ar peldēšanos saistītām problēmām