4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību cīņai ar ļaundabīgo audzēju, veicināt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī uzsvērt veselīga dzīvesveida un profilakses nozīmi. Šodien mēs zinām vairāk par vēzi nekā jebkad agrāk, tādēļ LOR klīnikas ārsti, uzsāk rakstu sēriju par audzējiem, kas lokalizējas galvas un kakla apvidū.

Audzēji, kas rodas galvas un kakla apvidū, parasti sākas no plakanā epitēlija, kurš izklāj lielāko daļu gļotādas galvas un kakla rajonā. Veidojas lokalizācijai neraksturīgas šūnas, kas ātri vairojas un bojā apkārtējos audus.  Šie audzēji arī nereti veido metastāzes kakla limfmezglos, kā arī vēlīnākās stadijās – attālas metastāzes citos orgānos, skaidro LOR Klīnikas otolaringologs Elza Rāte.

Audzēju augšanas ātrums un metastazēšanās ir atkarīga no tā, cik audzējs ir agresīvs. Galvas un kakla ļaundabīgie audzēji var veidoties arī siekalu dziedzeros. Galvas un kakla ļaundabīgie audzēji tiek iedalīti grupas, atkarībā no to lokalizācijas.

  • Mutes dobums
  • Rīkle
  • Balsene
  • Deguna dobums un deguna blakusdobumi
  • Siekalu dziedzeri.

Galvas un kakla vēža veicinošie faktori.

  1. Alkohols un tabaka ir visbiežākie riska faktori saslimšanai ar ļaundabīgu galvas un kakla audzēju. 75% pacients ir lietojis alkoholu un smēķējis. Abi šie kaitīgie faktori kopā paaugstina saslimšanas risku vairāk nekā tikai alkohols vai tabaka.   
  2. Galvas un kakla audzēju riska faktori sevī ietver inficēšanos ar dažādiem karcinogēniem vīrusiem, tai skaitā Cilvēka papilomas vīrusa infekcija, kura tiek atrasta ~ 35% galvas un kakla vēžu slimniekiem u.c.
  3. Mutes higiēna – slikta mutes higiēna, bojāti zobi. Iespējams arī  alkoholu saturoši mutes skalojamie līdzekļi paaugstina risku uz mutes dobuma vēzi.
  4. Ķīmisko vielu riska faktors saistās galvenokārt ar piesārņojumu darba vietās, bet pilnībā vēl nav izpētīts.  Atsevišķos pētījumos atrodams, piemēram, azbesta saistība ar balsenes plakanšūnu karcinomu, kā arī šķīdinātāji un lakas palielina risku uz saslimšanu.
  5. Radiācija.
  6. Epšteina Barra vīrusa infekcija.

Galvas un kakla audzēju simptomi.

Simptomi pie galvas un kakla ļaundabīgas saslimšanas var būt kakla sāpes, kas neizzūd, grūtības norīt, balss izmaiņas, balss piesmakums. Šie simptomi var būt sastopami arī pie mazāk nopietnām saslimšanām, turpina Elza Rāte.

Specifiski simptomi pie galvas un kakla ļaundabīgām saslimšanām ir :

  1. Mutes dobumā – balts vai sarkans plankums uz smaganām, mēles, sāpes žoklī, čūla, kas nereti asiņo.
  2. Rīkles daļas audzējiem raksturīgi apgrūtināta runāšana vai rīšana, kā arī sāpes kaklā vai rīklē, kas neizzūd.  Biežas galvassāpes, troksnis ausīs. Vienlaikus var būt arī pasliktināta dzirde.
  3. Balsene – balss piesmakums, apgrūtināta elpošana.
  4. Deguna dobums un deguna blakusdobumi – deguna asiņošana, biežas galvassāpes, augšžokļa zobu sāpes, spiedoša sajūta deguna blakusdobumos.
  5. Siekalu dziedzeru – sāpes sejā, dedzinoša sajūta zoda rajonā, žoklī.

Diagnostika.

Ja tiek pamanīts kāds no iepriekš minētajiem simptomiem, noteikti būtu jāvēršas pie speciālista uz apskati. Nepieciešamības gadījumā tiks paņemt audu gabaliņš vai noņemts viss veidojums, un nosūtīts uz histoloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu veidojuma raksturu.

Iespējams, ka tiks nozīmēta tālāka izmeklēšana – piemēram, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai ultrasonoskopija.

Ārstēšana.

Galvas un kakla ļaundabīgo audzēju ārstēšana katram pacientam ir individuāla, izvērtējot audzēja raksturu, plašumu, izplatību. Nozīmīgs faktors ārstēšanas metodei arī ir pacienta vecums un vispārējais stāvoklis un blakus saslimšanas.

Ārstēšana sevī var ietvert ķirurģiju, staru terapiju, ķīmijterapiju, kombinētu ārstēšanu, kā arī vēlīnās stadijās – paliatīva ārstēšana.