{"id":1758,"date":"2021-04-10T10:08:44","date_gmt":"2021-04-10T10:08:44","guid":{"rendered":"https:\/\/lorklinika.lv\/kas-kais-manam-degunam\/"},"modified":"2021-04-10T10:08:44","modified_gmt":"2021-04-10T10:08:44","slug":"kas-kais-manam-degunam","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/kas-kais-manam-degunam\/","title":{"rendered":"Kas kai\u0161 manam degunam?"},"content":{"rendered":"\n<p>Sasmar\u017eo tuvojamies pavasari &#8211; pirmreiz\u0113jai konsult\u0101cija 27eur LOR kl\u012bnik\u0101 tikai mart\u0101!<\/p>\n\n<p><strong>Aizlikts deguns un iesnas ir bie\u017ei sastopama probl\u0113ma.<\/strong><\/p>\n\n<p>Ar aug\u0161\u0113jo elpce\u013cu saslim\u0161an\u0101m, vid\u0113ji b\u0113rns slimo no se\u0161\u0101m l\u012bdz asto\u0146\u0101m reiz\u0113m gad\u0101. Aptuveni 5-10% saslim\u0161anas gad\u012bjumu komplic\u0113jas ar ak\u016btu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Kl\u012bnikas otolaringolo\u0123e Elza R\u0101te.<\/p>\n\n<p>M\u016bsu elpo\u0161anas sist\u0113ma, kop\u0161 dzim\u0161anas br\u012b\u017ea, ir kontakt\u0101 ar potenci\u0101li kait\u012bg\u0101m substanc\u0113m no apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides. Elpce\u013cu g\u013cot\u0101d\u0101s ir atbilsto\u0161s viet\u0113j\u0101s aizsardz\u012bbas meh\u0101nisms, kas nepiecie\u0161ams, lai nov\u0113rstu infekcijas vai boj\u0101juma ra\u0161anos. Deguna g\u013cot\u0101du sedz skropsti\u0146epit\u0113lijs, skropsti\u0146as kustas pret\u0113ji gaisa virzienam un att\u012bra to. Savuk\u0101rt g\u013cot\u0101d\u0101 atrodas deguna g\u013cotu dziedzeri, kuru veidotajam sekr\u0113tam ir aizsarg\u0101jo\u0161as \u012bpa\u0161\u012bbas. G\u013cotas degun\u0101 ir nepiecie\u0161amas, lai mitrin\u0101tu gaisu, uztur\u0113tu g\u013cot\u0101das valgas, aiztur\u0113tu mikrobus un putek\u013cus. Vienlaikus zemg\u013cot\u0101das apvid\u016b atrodas liels venozo asinsvadu pinums, kas sasilda vai atdzes\u0113 ieelpoto gaisu, turpina Dr.R\u0101te.<\/p>\n\n<p>Paral\u0113li aler\u0123ijai, viens no bie\u017e\u0101kajiem deguna un deguna blakusdobumu iekaisumiem ir infekcija. Bie\u017e\u0101kie izrais\u012bt\u0101ji ir rinov\u012brusi, Respiratori sinciti\u0101lais v\u012bruss, koranov\u012brusi un paragripas v\u012brusi, no bakt\u0113rij\u0101m bie\u017e\u0101kie izrais\u012bt\u0101ji ir\u00a0<em>Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae\u00a0<\/em>un<em>\u00a0Moraxella catharralis.<\/em><\/p>\n\n<p>P\u0113c infic\u0113\u0161an\u0101s deguna g\u013cot\u0101d\u0101 notiek asinsvadu un skropsti\u0146u boj\u0101jums, rezult\u0101t\u0101 epit\u0113lij\u0101 rodas asinsizpl\u016bdumi, g\u013cot\u0101das t\u016bska, dziedzeri pastiprin\u0101ti s\u0101k izdal\u012bt g\u013cotas. T\u016bskas d\u0113\u013c aizsprostojas o\u017eas apvidus un paz\u016bd o\u017ea. Kl\u012bniski ak\u016btas iesnas var aprakst\u012bt 4 stadij\u0101s:<\/p>\n\n<ol class=\"wp-block-list\" type=\"1\"><li>stadija ilgst no stund\u0101m l\u012bdz da\u017e\u0101m dien\u0101m, to sauc ar\u012b par sauso stadiju, kura s\u0101kas ar deguna kairin\u0101\u0161anu, dedzin\u0101\u0161anu, kutin\u0101\u0161anu degun\u0101, \u0161\u0137aud\u012b\u0161anu.<\/li><li>stadij\u0101 par\u0101d\u0101s caursp\u012bd\u012bgi atdal\u012bjumi, kad pastiprin\u0101s iekaisums un \u016bde\u0146aino izdal\u012bjumu apjoms pieaug, l\u012bdz tie paliek g\u013cotaini.<\/li><li>stadij\u0101 par\u0101d\u0101s strutaini izdal\u012bjumi, kas ir za\u013cgani un p\u0113c da\u017e\u0101m dien\u0101m izdal\u012bjumi s\u0101k mazin\u0101ties. Tas izskaidrojams ar deguna epit\u0113lija nolob\u012b\u0161anos un \u012bpa\u0161u cilv\u0113ka organisma \u0161\u016bnu ( makrof\u0101gu un fagoc\u012btu) iesaist\u012b\u0161anos.<\/li><li>stadija ir izvese\u013co\u0161an\u0101s stadija, kad izdal\u012bjumi izz\u016bd, o\u017ea un elpo\u0161ana atjaunojas, g\u013cot\u0101das piet\u016bkums izz\u016bd.<\/li><\/ol>\n<p>Parasti infic\u0113\u0161an\u0101s ir pa\u0161limit\u0113jo\u0161a un ilgst no septi\u0146\u0101m l\u012bdz 10 dien\u0101m. Ja saslim\u0161ana ilgst vair\u0101k par 10 dien\u0101m, bez uzlabo\u0161an\u0101s nepiecie\u0161ams v\u0113rsties pie \u0101rsta, lai izsl\u0113gtu bakteri\u0101lu deguna blakus dobumu iekaisumu vai ak\u016btu vidusauss iekaisumu.<\/p>\n\n<p>V\u012brusu izrais\u012bta infic\u0113\u0161an\u0101s gad\u012bjum\u0101 \u0101rst\u0113\u0161ana ir simptom\u0101tiska. M\u0101jas apst\u0101k\u013cos, lai atvieglotu b\u0113rna pa\u0161saj\u016btu var pacelt b\u0113rna galvgali gultai. V\u0113lama pastiprin\u0101ti uz\u0146emt \u0161\u0137idrumu, kas nesatur cukuru. Telp\u0101m nevajadz\u0113tu b\u016bt ne p\u0101r\u0101k saus\u0101m, ne p\u0101r\u0101k mitr\u0101m. Deguna eju kop\u0161ana ar s\u0101ls\u016bdens \u0161\u0137idrumiem 3 \u2013 4 reizes dien\u0101, deguna pret t\u016bskas pilieni, ne ilg\u0101k par 7 dien\u0101m.<\/p>\n\n<p>Gad\u012bjumi, kuros b\u016btu nepiecie\u0161ams apmekl\u0113t speci\u0101listu:<\/p>\n\n<p>1. aizlikts deguns un spiedo\u0161as saj\u016btas deguna blakusdobumu projekcijas viet\u0101s;<\/p>\n\n<p>2. Izdal\u012bjumi no deguna ar nepat\u012bkamu smaku.<\/p>\n\n<p>3. Ja simptomi ilgst vair\u0101k par 3 ned\u0113\u013c\u0101m.<\/p>\n\n<p>4. Izdal\u012bjumi no deguna un drudzis.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sasmar\u017eo tuvojamies pavasari &#8211; pirmreiz\u0113jai konsult\u0101cija 27eur LOR kl\u012bnik\u0101 tikai mart\u0101! Aizlikts deguns un iesnas ir bie\u017ei sastopama probl\u0113ma. Ar aug\u0161\u0113jo elpce\u013cu saslim\u0161an\u0101m, vid\u0113ji b\u0113rns slimo no se\u0161\u0101m l\u012bdz asto\u0146\u0101m reiz\u0113m gad\u0101. Aptuveni 5-10% saslim\u0161anas gad\u012bjumu komplic\u0113jas ar ak\u016btu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Kl\u012bnikas otolaringolo\u0123e Elza R\u0101te. M\u016bsu elpo\u0161anas sist\u0113ma, kop\u0161 dzim\u0161anas br\u012b\u017ea, ir [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":1236,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[],"class_list":["post-1758","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-5"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1758","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1758"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1758\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":1759,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1758\/revisions\/1759"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/media\/1236"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1758"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1758"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1758"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}