{"id":1760,"date":"2021-04-10T10:08:55","date_gmt":"2021-04-10T10:08:55","guid":{"rendered":"https:\/\/lorklinika.lv\/dzirdes-traucejumi-un-to-sekas\/"},"modified":"2021-04-10T10:08:55","modified_gmt":"2021-04-10T10:08:55","slug":"dzirdes-traucejumi-un-to-sekas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/dzirdes-traucejumi-un-to-sekas\/","title":{"rendered":"Dzirdes trauc\u0113jumi un to sekas"},"content":{"rendered":"<p>\u201cDzirde ir vienas no svar\u012bg\u0101kajiem cilv\u0113ku ma\u0146u org\u0101niem, jo pateicoties tai ne tikai sp\u0113jam izprast apk\u0101rt\u0113j\u0101s ska\u0146as, bet ar\u012b komunic\u0113t viens ar otru. Dzirdi nav iesp\u0113jams atp\u016btin\u0101t, jo t\u0101 str\u0101d\u0101 ar\u012b tad, kad gu\u013cam, t\u0101p\u0113c pret to j\u0101izturas saudz\u012bgi, jo pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 var n\u0101kties saskarties ar dzirdes trauc\u0113jumiem vai t\u0101s zudumi,\u201d atz\u012bst LOR kl\u012bnikas otolaringologi.<\/p>\n<p>Dzirdes trauc\u0113jumi var rasties da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c, to veids atkar\u012bgs no t\u0101, kur\u0101 auss da\u013c\u0101 ir radies boj\u0101jums.<\/p>\n<p>Dzirdes trauc\u0113jumus iedala:<\/p>\n<ul>\n<li>auss novado\u0161\u0101 apar\u0101ta boj\u0101jumi \u2013 \u0101r\u0113j\u0101s vai vidusauss boj\u0101jumi.<\/li>\n<li>auss uztvero\u0161\u0101 apar\u0101ta boj\u0101jumi \u2013 dzirdes nervs.<\/li>\n<\/ul>\n<p>Gan jauniem, gan pacientiem gados visbie\u017e\u0101k sastopamie ir uztvero\u0161\u0101 dzirdes apar\u0101ta trauc\u0113jumi \u2013 \u0101r\u0113j\u0101s auss vai vidusauss probl\u0113m\u0101m. Sam\u0113r\u0101 bie\u017ei ir iek\u0161\u0113j\u0101s auss dzirdes trauc\u0113jumi, kuri savuk\u0101rt iedal\u0101s ak\u016btajos (iesp\u0113jama \u0101rst\u0113\u0161ana ar medikamentiem vai dzirdes protez\u0113\u0161ana) un hroniskajos (dzirdes protez\u0113\u0161ana).<\/p>\n<p>Pie \u0101r\u0113j\u0101s auss ejas dzirdes trauc\u0113jumiem visbie\u017e\u0101k saskaramies ar s\u0113ra kor\u0137iem \u2013 p\u0113k\u0161\u0146i aizkr\u012bt auss, pasliktin\u0101s dzirde, var b\u016bt ar\u012b s\u0101po\u0161a spiediena saj\u016bta. No tiem var atbr\u012bvoties pie \u0101rsta, veicot auss skalo\u0161anu. Pie \u0161\u012bs grupas pieder ar\u012b auss iekaisumi t\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101s&nbsp;<em>peld\u0113t\u0101ju ausis<\/em>, k\u0101 ar\u012b p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 pieaugo\u0161\u0101s s\u0113n\u012b\u0161u infekcijas, kam par iemeslu sam\u0113r\u0101 bie\u017ei, ir kosm\u0113tisko koci\u0146u izmanto\u0161ana auss ejas t\u012br\u012b\u0161anai.&nbsp; T\u012brot auss eju ar kosm\u0113tikas koci\u0146u, tiek rad\u012btas mikrotraumas, kur\u0101s iek\u013c\u016bstot infekcijai, rodas iekaisums, kas sam\u0113r\u0101 gr\u016bti \u0101rst\u0113jas.<\/p>\n<p>Run\u0101jot par vidusauss boj\u0101jumiem, tie visbie\u017e\u0101k ir ventil\u0101cijas trauc\u0113jumi, kad auss aizkr\u012bt lidojuma laik\u0101 vai k\u0101da cita iemesla d\u0113\u013c taj\u0101 ir sakr\u0101jies \u0161\u0137idrums. M\u0113dz b\u016bt ar\u012b ak\u016bti vidusauss iekaisumi, ko izraisa infekcijas, savuk\u0101rt m\u016bsdien\u0101s ret\u0101k sastopami ir hroniski vidusauss iekaisumi.<\/p>\n<p><strong>Kad j\u0101dodas p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas pie speci\u0101lista?<\/strong><\/p>\n<p>Vairum\u0101 gad\u012bjumu pieaugu\u0161ais pats sp\u0113j konstat\u0113t dzirdes pasliktin\u0101\u0161anos, bet, jo maz\u0101ks b\u0113rns, jo gr\u016bt\u0101k tas konstat\u0113jams. Ja b\u0113rns nerea\u0123\u0113 uz ska\u0146u, pats k\u013c\u016bst arvien ska\u013c\u0101ks vai iesl\u0113dzas sev\u012b, arvien ska\u013c\u0101k tiek pagriezta TV un datora ska\u0146a \u2013 t\u0101s ir paz\u012bmes, kad b\u016btu v\u0113lams p\u0101rbaud\u012bt b\u0113rna dzirdi.<\/p>\n<p>Pieaugu\u0161ais vai pusaudzis visdr\u012bz\u0101k pats sp\u0113s saprast, ka dzirde pasliktin\u0101s \u2013 nedzird ar vienu vai ab\u0101m ausim, vai dzirdes uztveram\u012bba samazin\u0101s. Ja b\u0113rn\u012bb\u0101 netiek konstat\u0113ti eso\u0161i dzirdes trauc\u0113jumi, tad past\u0101v iesp\u0113jam\u012bba, ka vi\u0146\u0161 ar\u012b, pieaugot tos, pats nesp\u0113s konstat\u0113t, jo ir pie tiem pieradis.<\/p>\n<p>Ja p\u0113k\u0161\u0146i aizkr\u012bt viena vai ar\u012b abas ausis, tad liela iesp\u0113jam\u012bba, ka tas b\u016bs s\u0113ra kor\u0137is, kuru \u0101rsts izt\u012br\u012bs.<\/p>\n<p>Ja ir paaugstin\u0101ta temperat\u016bra vai s\u0101pes vien\u0101 vai ab\u0101s aus\u012bs, past\u0101v iesp\u0113jam\u012bba, ka ir izveidojies vidusauss iekaisums.<\/p>\n<p><strong>K\u0101di faktori veicina dzirdes pasliktin\u0101\u0161anos?<\/strong><\/p>\n<p>T\u0101pat k\u0101 t\u012bram zobus un r\u016bp\u0113jamies par \u0137erme\u0146a higi\u0113nu, ir j\u0101r\u016bp\u0113jas ar\u012b par dzirdes vesel\u012bbu. Nav ieteicams ilgsto\u0161i uztur\u0113ties ska\u013c\u0101 troksn\u012b, kas var veicin\u0101t neirosensoru v\u0101jdzird\u012bbu. Ja darbs ir saist\u012bts ar pastiprin\u0101tu troksni, oblig\u0101ti j\u0101lieto aizsargl\u012bdzek\u013ci \u2013 austi\u0146as vai ausu aizb\u0101\u017e\u0146i.<\/p>\n<p>Latvijas klimats ir labv\u0113l\u012bgs da\u017e\u0101du v\u012brusu izplat\u012bbai un tur neko nevaram main\u012bt. Tom\u0113r varam izvair\u012bties no publiskiem masu pas\u0101kumiem, kur infic\u0113\u0161an\u0101s iesp\u0113jam\u012bba ir sam\u0113r\u0101 liela. Diem\u017e\u0113l Latvijas sabiedr\u012bbai ir pie\u0146emts uz \u0161\u0101diem pas\u0101kumiem, ar\u012b uz darbu, doties tad, ja ir jau par\u0101d\u012bju\u0161ies pirmie slim\u012bbas simptomi, t\u0101d\u0113j\u0101di veicinot slim\u012bbas att\u012bst\u012bbu un v\u012brusu izplat\u012bbu.<\/p>\n<p><strong>Dzirdes samazin\u0101\u0161an\u0101s test\u0113\u0161anas veidi<\/strong><\/p>\n<p>\u0100rsts veiks ausu apskati, p\u0101rbaud\u012bs vidusauss funkcijas un, izmantojot subjekt\u012bvu izmekl\u0113\u0161anas metodi \u2013 audiometriju, izv\u0113rt\u0113s dzirdi vis\u0101 dzirdamo frekven\u010du diapazon\u0101, k\u0101 ar\u012b diferenc\u0113s vidusauss vai iek\u0161\u0113j\u0101s auss dzirdes nerva boj\u0101jumu. Audiometrists sadarbojoties ar pacientu, noteiks, vai saj\u016btas par dzirdes pasliktin\u0101\u0161anos ir pamatotas. Pirm\u0101 audiometrija var neb\u016bt pietiekami prec\u012bza, tad \u0161o metodi pielieto atk\u0101rtoti.<\/p>\n<p>Pieaugu\u0161ajiem svar\u012bgs r\u0101d\u012bt\u0101js ir savstarp\u0113j\u0101 komunikat\u012bv\u0101 funkcija \u2013 komunik\u0101cija. Vai var sarun\u0101ties ar m\u0101jiniekiem, kaimi\u0146iem, skat\u012bties TV, vai ska\u013cums nerada probl\u0113mas apk\u0101rt\u0113jiem cilv\u0113kiem. \u0160ajos gad\u012bjumos visbie\u017e\u0101k dzirde pasliktin\u0101s l\u0113n\u0101m, t\u0101p\u0113c past\u0101v iesp\u0113ja, ka pats cilv\u0113ks to var nepaman\u012bt. Statistika r\u0101da, ka p\u0113c 60 gadu vecuma katram tre\u0161ajam ir kaut k\u0101das dzirdes izmai\u0146as, un visbie\u017e\u0101k dzirde pasliktin\u0101s ab\u0101s aus\u012bs vienlaikus.<\/p>\n<p>Svar\u012bgs faktors ir cilv\u0113ka dz\u012bves kvalit\u0101te, vai komunik\u0101cija ir nepiecie\u0161ama m\u0101jas apst\u0101k\u013cos vai cilv\u0113ks ir sabiedriski akt\u012bvs. Pasliktinoties dzirdei, cilv\u0113ki iem\u0101c\u0101s las\u012bt no l\u016bp\u0101m, m\u012bmikas, t\u0101p\u0113c ar\u012b \u0161aj\u0101s situ\u0101cij\u0101s viegl\u0101k uztvert dzimto valodu nek\u0101 sve\u0161valodu.<\/p>\n<p>V\u0101jdzird\u012bba, kas radusies iek\u0161\u0113j\u0101s auss probl\u0113mu gad\u012bjum\u0101, nav \u0101rst\u0113jama.&nbsp; Ja dzirde ir s\u0101kusi pasliktin\u0101ties, tad t\u0101 vairs neatjaunosies. \u0160aj\u0101s situ\u0101cij\u0101s, izv\u0113rt\u0113jot katra konkr\u0113t\u0101 pacienta vajadz\u012bbas, ir iesp\u0113jams piemekl\u0113t nepiecie\u0161amo dzirdes apar\u0101tu, t\u0101d\u0113j\u0101di uzlabojot cilv\u0113ka dz\u012bves kvalit\u0101ti.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>\u201cDzirde ir vienas no svar\u012bg\u0101kajiem cilv\u0113ku ma\u0146u org\u0101niem, jo pateicoties tai ne tikai sp\u0113jam izprast apk\u0101rt\u0113j\u0101s ska\u0146as, bet ar\u012b komunic\u0113t viens ar otru. Dzirdi nav iesp\u0113jams atp\u016btin\u0101t, jo t\u0101 str\u0101d\u0101 ar\u012b tad, kad gu\u013cam, t\u0101p\u0113c pret to j\u0101izturas saudz\u012bgi, jo pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 var n\u0101kties saskarties ar dzirdes trauc\u0113jumiem vai t\u0101s zudumi,\u201d atz\u012bst LOR kl\u012bnikas otolaringologi. [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":4,"featured_media":996,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[5],"tags":[],"class_list":["post-1760","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-5"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1760","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/users\/4"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=1760"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/1760\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/media\/996"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=1760"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=1760"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lorklinika.lv\/ru\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=1760"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}