Saslimstība ar vairogdziedzera ļaundabīgiem audzējiem pasaulē un Latvijā pieaug. Tā pieaugums ir skaidrojams ar radioloģisko izmeklējumu attīstību, kas saslimstību ļauj noteikt audzēju agrīnākās stadijās, un bieži vien nejauši. Sakarā ar to, ka diagnostiskās metodes kļūst arvien precīzākās, arī mirstība no vairogdziedzera vēža samazinās. Tomēr vairogdziedzera ļaundabīgu audzēju etioloģija skaidri nav zināma, taču radiācija un ģimenes anamnēzē fiksēti vairogdziedzera vēža gadījumi tiek uzskatīta par riska faktoriem. Pastāv vairāki vairogdziedzera vēža veidi. Daži no tiem aug ļoti lēni, taču ir arī agresīvas un ātri augošas formas, stāsta LOR Klīnikas otorinolaringologs Romāns Dzalbs.

Klīniskā aina

Lielākā daļa pacientu sūdzas par nesāpīgu veidojumu vairogdziedzerī. Daudz retāk vairogdziedzera vēzi diagnosticē nejauši vairogdziedzera operācijas laikā, operējot neonkoloģisku patoloģiju. Īpaši jāuzmanās, ja ilgstoši nemainīgs vairogdziedzera mezgls pēkšņi sāk palielināties. Par citiem simptomiem vēl jāmin balss pārmaiņas vai piesmakums, rīšanas traucējumi, smakšanas sajūta u.c. Lielākā daļa vairogdziedzera vēžu parasti tiek diagnosticēti agrīnās stadijās, veicot skrīninga ultrasonogrāfiju vairogdziedzerim un kakla limfmezgliem.

Diagnostika

Vairogdziedzera mezgli ir ļoti bieži sastopami populācijā, un liela daļa no tiem ir labdabīgi. Parasti tālāk tiek izmeklēti mezgli, kas ir lielāki par 1 cm, taču pastāv arī citi riska faktori, lai izmeklētu mazāka izmēra mezglus – radiācija pacienta anamnēzē, ģimenes anamnēze, aizdomīga ultrasonogrāfiska atradne, palielināti kakla limfmezgli, anamnēzē palielināts vairogdziedzeris, sieviešu dzimums. 

Ultrasonogrāfija joprojām ir pamatmetode vairogdziedzera mezglu attēldiagnostikā, savukārt citoloģiska tievās adatas aspirācijas biopsiju izmeklēšana ultrasonogrāfijas kontrolē ir zelta standarts vairogdziedzera mezglu diagnostikā.

Pacientiem, kuri nosūtīti uz vairogdziedzera operāciju, ir nepieciešams veikt arī ultrasonogrāfiju kakla limfmezgliem, jo tas ietekmē operācijas apjomu, kā arī samazina atkārtotas operācijas risku recidīva dēļ.

Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kuriem anamnēzē ir galvas un kakla daļas apstarojums, risks saslimt ar vairogdziedzera vēzi ir lielāks nekā neapstarotiem indivīdiem. Tāpat svarīgs ir arī vecums, kad mezgli parādās. Ļoti jauniem cilvēkiem, tāpat kā veciem, jebkurš nesen parādījies mezgls vairogdziedzerī jāvērtē kā potenciāli ļaundabīgs (it īpaši vīriešiem). Piesardzīgi vērtējams arī jebkurš strauji augošs veidojums.

Punkcija ir diagnostiska manipulācija, ar ko citoloģiski var diferencēt cistu no solīda veidojuma un malignitāti – no labdabīga procesa. Šīs metodes diagnostiskā jūtība ir 70 – 80 %. Operācija, pat ja punktātā ļaundabīgas šūnas neatrod, nepieciešama visos tajos gadījumos, kad veidojums ir liels, pacientam ir sāpes, rīšanas traucējumi vai elpceļu kompresijas simptomi.

Vairogdziedzera scintigrāfija ir izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību dioagnosticē autonomi funkcionējošus vairogdziedzera mezglus. Karstie mezgli ļoti reti ir ļaundabīgi, turpretim auksto mezglu gadījumā malignitātes risks ir 5-8%.

Ņemot vērā, ka kopumā ~85% no vairogdziedzera mezgliem ir „aukstie”, scintigrāfijai nav liela pozitīvā paredzamā malignitātes vērtība.

Datortomogrāfijai (DT) un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem (MRI) arī ir liela loma vairogdziedzera ļaundabīgu audzēju, kā arī to metastāžu diagnostikā.  Šīs metodes izmanto biežāk, lai izvērtētu blakus esošo audu attiecību pret vairogdziedzeri, ļaundabīgā audzēju ieaugšanu blakus struktūrās, izvērtēt metastāžu esamību.

Vairogdziedzera vēža ārstēšanas metodes ir atšķirīgas, pamatojoties uz vairogdziedzera vēža tipu.

  • Pie pierādītas vairogdziedzera karcinomas galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska. Totāla vairogdziedzera izņemšana indicēta pie papillāras karcinomas, kas pārsniedz 1 cm diametrā, kā arī jebkura izmēra ļaundabīgs veidojums pacientiem pēc 55 gadu vecuma. Līdz 55 gadu vecumam un karcinomas izmēra līdz 1cm ir iespējama saglabājoša vairogdziedzera operācija – vienas vairogdziedzera daivas izņemšana.  Ķirurģiskai ārstēšanai var sekot arī radioaktīvā joda terapija.
  • Pacientiem, kuriem ir pierādītas vairogdziedzera vēža metastāzes kakla limfmezglos, būtu jāveic attiecīgās puses kakla limfmezglu izņemšana. Ja nav norādes par metastāzēm kakla laterālajos limfmezglos, tad ir ieteicams veikt profilaktiski limfemzglu grupas izņemšanu.

Pagājušajā gadsimtā mirstība pēc vairogdziedzeru operācijām bija tuvu 40%. Biežākie iemesli bija pēcoperācijas infekcija un asiņošana. Mūsdienās, attīstoties vispārējās ķirurģijas specifikai un sterilitātei, mirstība vairogdziedzera pēcoperācijas periodā ir ļoti reta. Iespējamās komplikācijas var būt nenozīmīgas, piemēram, operācijas brūces neliela seroma. No lielākām un bīstamākām pēcoperācijas komplikācijām ir jāpiemin: asiņošana pēcoperācijas periodā, N. laryngeus recurrens bojājums. Tas rada balssaišu parēzi vai paralīzi. Vienpusējs nerva bojājums klīniski izpaudīsies ar balss saišu paralīzi, balss aizsmakumu, stridorozu elpošanu. Pie abpusēja nerva bojājuma pacienatm būs bifāzisks stridors, respirators distress, šajā gadījumā jāapsver veikt traheostomiju. Pie vienpusēja nerva bojājuma, ja nervs nav pilnībā pārdalīts ir iespējama nerva darbības uzlabošanās 6 mēnešu laikā pēc operācijas. Hipoparatiroīdisms – tas rodas, ja tiek traumēti pie vairogdziedzera esošie epitēlijķermenīši. N. Laryngeus superius ramus externus  trauma. Tas notiek līdz 25% gadījumu.   Šā nerva bojājuma gadījumā, pacienti neizjūt izmaiņas balss skanējumā, tas vairāk ir bīstams pacientiem, kuru profesija saistās ar dziedāšanu, šā nerva bojājuma gadījumā nav iespējams veikt augstas frekvences skaņu veidošanu. Brūces infekcijas risks pēcoperācijas periodā ir 1-2%.  Ja ir brūces infekcija, tad rodas apsārtums, kakla ādas pietūkums. Virspusēju abscesu klīniski diagnosticē kā fluktuējošu veidojumu zemādā. Retos gadījumos var veidoties kakla dziļo starpfasciju telpu abscess.  Hipotireoīdisms ir sagaidāma pēcoperācijas komplikācija pie totālas vairogdziedzera operācijas. Nepieciešamības gadījumā būs jālieto hormonaizstājterapija.