Endoskopiska deguna blakusdobumu ķirurģija

Deguna blakusdobumu sistēmu veido divi augšžokļa dobumi, divi pieres dobumi, etmoidālās šūnas un divi spārnukaula dobumi, skaidro LOR klīnikas otolaringoloģe Daiga Lifšica. Tie lokalizējas starp degunu, acīm un galvas smadzenēm. Deguna blakusdobumu sienas, gluži tāpat kā deguna dobumu, izklāj gļotāda ar skropstiņepitēliju, kurā tiek ražots sekrēts, ko skropstiņas virza deguna dobumu atveru virzienā, nepārtraukti attīrot gļotādu. Tādējādi sekrēts no deguna blakusdobumiem nonāk deguna dobumā un aizdegunē.

Akūts rinosinusīts nozīmē akūtu iekaisumu degunā un deguna blakusdobumos, tam raksturīga tūska; gļotāda pastiprināti izdala sekrētu. Visbiežāk iemesls akūtam rinosinusītam ir vīrusa izraisīta infekcija un terapija ir simptomātiska – deguna dobuma skalošana, lokāli dekongestanti, pretsāpju terapija. Dažkārt akūta rinosinusīta iemesls var būt bakteriāla infekcija, ko deguna apskatē (rinoskopijā, endoskopijā) konstatē ārsts un nozīmē piemērotu antibakteriālu terapiju.

Tādos gadījumos, kad infekcija atkārtojas vai tā ieilgst, tiek runāts par atkārtotu un hronisku rinosinusītu. Šādos gadījumos ir ieteicams vērsties pie LOR speciālista, kurš veiks papildus izmeklējumus, tai skaitā deguna endoskopiju,  nozīmēs piemērotu medikamentozu terapiju un pie vajadzības – attēldiagnostikas izmeklējumus – visbiežāk datortomogrāfiju.

Dažkārt medikamentozā terapija var nebūt pietiekami efektīva, tādos gadījumos nepieciešama ķirurģiska ārstēšana – funkcionāla endoskopiska deguna blakusdobumu operācija.

Sinusīta simptomi: 

• Deguna aizlikums
• Izdalījumi no deguna, aizdegunē
• Spiedoša sajūta sejā, galvassāpes
• Ožas pasliktināšanās
• Nepatīkama elpa (halitoze)
• Klepus, rīkles iekaisums

Hroniska sinusīta gadījumā simptomi ilgst vairāk nekā 12 nedēļas;

Atkārtota akūta sinusīta gadījumā deguna blakusdobumu iekaisuma simptomi atkārtojas 4 vai vairāk reizes gada laikā;

Odontogēns sinsuīts rodas augšžokļa zoba infekcijas rezultātā; šādā gadījumā nepieciešama infekcijas skartā zoba ārstēšana; ja simptomi turpinās pēc zoba sanācijas, tad nepieciešama augšžokļa dobuma operācija;

Fungāls sinusīta (lokalizēta sēnīšu infekcija) simptomi var neatšķirties no hroniska sinusīta simptomiem; papildus var būt nepatīkama smaka deguna dobumā (kakosmija) un pelēcīgi izdalījumi no deguna; visbiežāk skarts ir augšžokļa dobums; šajā gadījumā ir indicēta ķirurģiska terapija – endoskopiska blakusdobuma aerācijas atjaunošana un sēnīšu masu evakuācija;

Polipoza rinosinusīta gadījumā deguna apskatē un endoskopijā vēro polipus deguna ejās; to ārstēšana sākotnēji ir medikamentoza – intranzālie kortikosteroīdi, deguna dobuma skalošana ar izotoniskau sāls šķīdumu, sistēmiski kortikosteroīdi un antibakteriāla (iekaisumu modulējoša) terapija; ja medikamentozā terapija nav efektīva, tiek rekomendēta ķirurģiska terapija – endoskopiska polipu evakuācija un deguna blakusdobumu dabīgo atveru paplašināšana.

Funkcionāla endoskopiska deguna blakusdobumu operācija:

Ķirurģiska metode izveidota 1950.gados, kas padarīja deguna blakusdobumu ķirurģiju revolucionāru. Endoskops (kamera, ko ievieto deguna dobuma ejās) tiek izmantots, lai varētu precīzi vizualizēt deguna blakusdobumu anatomiju un izmantojot instrumentus precīzi atvērt un paplašināt deguna blakusdobumu dabīgās atveres, kas anatomisko īpatnību vai gļotādas saslimšanas dēļ ir slēgušās. Kad deguna blakusdobumu drenāža un aerācija ir uzlabojusies, gļotādai ir iespēja atgriezties veselīgā stāvoklī.  Operācija tiek veikta pacientam esot vispārējā anestēzijā.

Operācija notiek caur deguna ejām, tādēļ pēc operācijas deguns vizuāli neizmainās, operācija neatstāj redzamas rētas. Operācija ir mazinvazīva un parasti pacientam viegli panesama, kas ļauj to veikt dienas stacionārā – pēc operācijas ir iespēja operācijas dienā doties mājās.

Pēc operācijas atlabšana notiek individuāli, taču vidēji tās ir 2-3 nedēļas, līdz pacients var pilnvērtīgi atgriezties ierastā ikdienā. Taču pilnībā deguna gļotāda atjaunojas trīs mēnešu laikā.

Pēcoperācijas periodā pacientam obligāti ir jāveic deguna dobuma skalošana ar izotonisku sāls šķīdumu, nepieciešamas 2-3 kontroles vizītes pie LOR ķirurga, lai veiktu deguna dobuma kopšanu un izvērtētu operācijas rezultātu.

Deguna blakusdobumu operāciju bieži vien apvieno ar deguna starpsienas operāciju, ja starpsiena ir izliekta un rada sūdzības vai arī tad, ja tā operācijas laikā traucē piekļūt deguna blakusdobumam.