Kāpēc bērni slimo vasarā?

Vīrusi, krasas temperatūras maiņas un citi iemesli, kāpēc bērni slimo arī vasarā

Šķiet, ka nu beidzot vasarā var atviegloti uzelpot – trakais slimošanas laiks ir beidzies! Visbiežāk tā arī ir, tomēr ne vienmēr un ne visiem. Vai gan kāds nav dzirdējis izmisuma pilnu saucienu par sevi vai bērniem “Silts laiks, bet man atkal sāp kakls!” Par slimošanas īpatnībām vasaras sezonā stāsta LOR klīnikas otolaringoloģes Katrīna Oskerko un Sofija Korņilova.

Cits gadalaiks – citi vīrusi
Neatkarīgi no gadalaika – ziema vai vasara, vīrusi apkārtējā vidē cirkulē visu gadu, tomēr atsevišķu infekciju izplatībai ir sezonāls raksturs. Ja ziemā biežāk sastopamas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas – iesnas, kakla sāpes un klepus, ko izraisa dažādi elpceļu vīrusi, tad vasaras periodā sarosās citi vīrusi, kuru sākotnējās izpausmes arī nereti var būt kakla sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra un vispārējs nespēks. Bet, sākoties peldēšanās sezonai, LOR ārstiem pilnas rokas darba, ārstējot dažādas ausu problēmas. Iemesls var būt arī netīrais ūdens peldvietās, kas nokļūst acīs un izpaužas kā konjunktivīts, gan, nokļūstot ausīs un deguna blakusdobumos, ierosina iekaisumus. Svarīgi ir saprast, ka iemesli šīm saslimšanām ir atšķirīgi, un arī ārstēšana atšķiras.

Vasarā strādājot ik gadu novērojam, ka pacientu pieplūdums ir dažas dienas pēc karstuma viļņa, kad pēc peldēm un  krasām temperatūras svārstībām sākas veselības problēmas. Īpaši tas ir raksturīgi augustā, kas pēdējos gados ir karstākais Latvijas mēnesis. Jūnijs, kamēr zeme un ūdens vēl nav iesiluši, ir salīdzinoši mierīgs mēnesis arī ausu-kakla-deguna ārstiem.

Peldēšanās, saule un slimošana

Bieži vien cilvēkiem ausīs ir sēra korķi, kas ikdienā var nemaz neradīt sūdzības. Bet vasarā, sākot peldēties, sēra korķi no ūdens piebriest un ausīs sākas sāpes. Pieaugušie par sāpju sajūtām prot izstāstīt, bet bērni to pateikt neprot. Ja tas viss ilgstoši paliek auss ejā, sākumā ir auss aizlikums, pasliktinās dzirde, bet pēc tam var sākties iekaisums, kas ir sāpīgs. Šādā gadījumā sāpju iemesls nav tradicionālais vidusauss iekaisums, bet gan iekaisums auss ārējā ejā – kairinātas un iekaisušas ādas dēļ.

Tipiska vasaras saslimšana ir mandeļu iekaisums – tonsilīts, kas sarunvalodā pazīstams ar nosaukumu angīna. To var izraisīt arī vasaras sezonā cirkulējošie vīrusi, kam var pievienoties bakteriāls iekaisums. Tomēr jāatzīmē, ka kakla sāpes ne vienmēr nozīmē angīnu! Kakls var sāpēt arī rīkles gļotādas iekaisuma vai balss saišu iekaisuma dēļ. Dažkārt kakla diskomforta cēlonis nemaz nav saistīts ar infekciju – to var izraisīt, piemēram, kuņģa skābes atvilnis, kas nereti pastiprinās pēc sātīgām, treknām maltītēm, gāzētu dzērienu lietošanas vai ēšanas neilgi pirms gulētiešanas.

Imunitātes aizsargspējas samazina arī tādi vasarai raksturīgi faktori kā pārmērīga saules UV staru iedarbība un sausa deguna gļotāda, kas sliktāk pasargā no ārējiem iebrucējiem – vīrusiem.

 Vai tiešām nedrīkst saldējumu?

“Saldējums kā kakla sāpju izraisītājs bieži tiek vainots nepamatoti”, stāsta abas ārstes.

Zinātniski nav pierādīts, ka saldējuma lietošana pati par sevi izraisītu saaukstēšanos, angīnu vai citas infekcijas slimības. Infekcijas izraisa vīrusi vai baktērijas, nevis auksti ēdieni. Tomēr, ja pēc pārkaršanas saldējumu kož lieliem kumosiem un uzreiz rij nost, tad organisma reakcija ir tāda pati kā uz citām krasām temperatūras svārstībām – pazeminās aizsargreakcija un vieglāk var saķert kādu vīrusu. Tāpēc nav pamata vasarā atteikties no saldējuma, taču to ieteicams baudīt mēreni. Turklāt auksti vai vēsi produkti akūtu kakla sāpju gadījumā var tieši palīdzēt mazināt sāpes un iekaisuma radīto diskomfortu!

Svaigs gaiss un kustības

Ziemas periodā vīrusi visvieglāk izplatās bērnudārzos, skolās un citās slēgtās telpās, kur vienkopus uzturas daudz cilvēku. Bērni ik dienu kontaktējas savā starpā, tāpēc infekcijas izplatās īpaši ātri. Bieži vien, tikko izveseļojies no vienas vīrusu infekcijas un atgriezies skolā vai bērnudārzā, bērns sastopas ar citu vīrusu un drīz vien saslimst atkal.

Protams, ka saslimšanas ar šiem vīrusiem ir arī vasarā, bet siltā laikā bērni daudz uzturas ārā svaigā gaisā, kur vīrusu koncentrācija ir mazāka, tāpēc arī slimojošo bērnudārznieku ir mazāk. Samazinās arī sociālo kontaktu skaits, jo brīvlaikā daudzi bērni uzturas pie radiem laukos, vairāk laika pavada ar ģimenēm.

Vecāki bieži brīnās – vasarā bērns skrēja basām kājām, peldējās un neslimoja, bet, atsākoties bērnudārzam vai skolai, atkal sākas iesnas un klepus. Tas skaidrojams ar to, ka rudenī bērni atkal vairāk laika pavada iekštelpās un cieši kontaktējas ar citiem bērniem, tāpēc vīrusi izplatās vieglāk. Turklāt pieaug arī sezonālo elpceļu infekciju skaits. Ārstes atgādina – “mazu bērnu imūnsistēma vēl attīstās, tāpēc pirmajos bērnudārza gados biežāka slimošana ir normāla. Ja tā norit bez nopietnām komplikācijām, tad slimošanas atsākšanās rudenī neliecina par novājinātu imunitāti”.

Krasas temperatūras svārstības un caurvējš

Vasarā saslimšanas bieži saistītas ar straujām temperatūras pārmaiņām – no karstas āra vides nonākot ļoti vēsās telpās vai aukstā ūdenī. Tomēr ārstes vēlreiz uzsver, ka saaukstēšanos neizraisa aukstums pats par sevi, bet gan vīrusi.

Straujas temperatūras maiņas var īslaicīgi mazināt organisma aizsargspējas, tādējādi atvieglojot infekciju attīstību. Viena no biežākajām kļūdām ir pārmērīgi zema temperatūra telpās un mašīnās, lietojot gaisa kondicionieri. Kondicionieris ir viens no vasaras slimošanu vaininiekiem, jo ne tikai nodrošina strauju temperatūras samazināšanos telpās, bet arī maina gaisa mitrumu slēgtā telpā.
Pārāk auksts un sauss gaiss var izraisīt deguna un rīkles gļotādas sausumu un kairinājumu. Tā kā kondicionieri parasti darbojas slēgtā telpā, kurā nenotiek gaisa apmaiņa, arī vīrusi cirkulē pa telpu, palielinot inficēšanās iespēju. Tāpēc kondicioniera temperatūrai vēlams būt samērīgai ar āra temperatūru, lai neveidotos pārāk liels temperatūras kontrasts. Un, ja iespējams, labāk telpas vēdināt un dzesēt, atverot logu.

Latvijā joprojām ir izplatīts uzskats, ka caurvējš var “sapūst ausis”.  Šeit gan vainīgs ir nevis vējš, bet ilgstošā dzesēšana – ilgi atrodoties aukstā gaisa plūsmā var sakairināt sejas trīszaru nervu, kad paliek sāpīga ne tikai auss, bet visa apsaldētā sejas puse. Tāpat var arī tikt pie sāpēm kakla, plecu vai muguras apvidū. Tāpēc, lai gan no caurvēja nevajadzētu baidīties pārmērīgi, ilgstoša auksta gaisa pūšana tieši uz vienu ķermeņa zonu noteikti nav vēlama.

Kā ārstēties vasarā?

Īsumā – tāpat kā parasti! Arī vasarā elpceļu infekciju pirmie simptomi parasti ir kakla kņudēšana vai sāpes, sausuma sajūta kaklā, iesnas un vispārējs nespēks. Ja parādījušies pirmie saslimšanas simptomi, ieteicams samazināt slodzi, vairāk atpūsties un uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra, var lietot temperatūru pazeminošus līdzekļus atbilstoši ārsta vai zāļu lietošanas instrukcijas ieteikumiem. Svarīgi atcerēties, ka paaugstināta temperatūra pati par sevi ir normāla organisma aizsargreakcija pret infekciju, tāpēc ne vienmēr tā ir nekavējoties jāsamazina – medikamenti ieteicami, ja temperatūra kāpj virs 38,5 un bērns jūtas slikti.

Ausu sāpēm vislabākie pirmie palīgi ir pretsāpju medikamenti. Mūsu ārstes arī atgādina, ka noteikti nevajag pašiem mājās tīrīt ausis – tā var tikai radīt vairāk problēmu.

Pirmajās kakla kairinājuma vai sāpju dienās simptomu mazināšanai var noderēt arī smiltsērkšķu vai kliņģerīšu eļļu saturoši līdzekļi, kas palīdz mitrināt gļotādu un mazināt diskomfortu. Tomēr atpūta un pietiekoša šķidruma uzņemšana ir galvenie palīgi, lai atveseļotos. Ja nu nekas nelīdz un paliek tikai sliktāk, tad gan laikus jāmeklē ārsta palīdzība.

Rūdīšana vasarā

Vasara ir lielisks laiks, lai stiprinātu veselīgus ikdienas paradumus. Īpaši bērniem tas nozīmē vairāk kustību, rotaļu svaigā gaisā un laika pavadīšanu ārpus telpām. Svarīgi atcerēties, ka bērns nav mazs pieaugušais – viņa organisms uz karstumu, aukstumu un fizisku slodzi reaģē citādi. Piemēram, peldes ir lielisks veids, kā bērniem izkustēties un atvēsināties, taču ūdens temperatūrai un peldēšanās ilgumam jābūt atbilstošam bērna vecumam un pašsajūtai. Nepieciešams arī bērnam atgādināt, kad ir pienācis laiks izkāpt no ūdens.

Īpaši vasarā vērts izmantot iespēju ēst vairāk sezonas ogu, augļu un dārzeņu, kas palīdz nodrošināt organismu ar nepieciešamajām uzturvielām. Tāpat jāatceras regulāri dzert ūdeni, jo siltā laikā organisms zaudē vairāk šķidruma, pat ja karstums nav izteikts.

Galvenais ir ievērot mērenību – veselību vislabāk stiprina nevis ekstrēmas rūdīšanās metodes, bet gan regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, pilnvērtīgs uzturs un laiks svaigā gaisā.