Kristāli ausī, kas izraisa reiboni

Ikviens no mums piedzīvojis reiboni – kad viss ap tevi griežas, zūd līdzsvara sajūta, rodas slikta dūša… visbiežāk šādu reakciju rada griešanās karuselī vai izteiktas paģiras. Taču stipru reiboni, nepatīkamas izjūtas var radīt arī ausī esošo kristālu izkustēšanās, pārvietošanās uz pusloka kanāliem. Kā stāsta LOR klīnikas otolaringologs, neiroLORS Atis Legzdiņš, šāda ķibele pēkšņi un negaidīt var piemeklēt katru no mums.

 Lai gan no ārpuses mūsu ausis izskatās vienkārši veidotas, patiesībā auss uzbūve ir diezgan sarežģīta. Un kā gan citādi, ja jāpilda daudz un dažādi uzdevumi! Mūsu auss sastāv no ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Ārējo ausi veido auss gliemežnīca, ārējās auss eja un bungplēvīte. Aiz bungplēvītes atrodas vidusauss ar trīs auss kauliem – āmuriņu, laktiņu un kāpslīti. Tie novada skaņas vibrācijas uz iekšējo ausi. Bet iekšējās auss, kas atbildīga gan par skaņu uztveri, gan līdzsvaru (un ir ļoti sarežģīta un smalka struktūra!) galvenā sastāvdaļa ir auss gliemezis, kurš galvenokārt veic dzirdētās skaņas frekvences analīzi. Izrādās, visbiežāk reiboni, apmēram 70% gadījumos, rada pataloģija iekšējā ausī. Pārējie 30% var būt saistīti ar neiroloģiskas dabas traucējumiem, sirds un asinsvadu slimību problēmām u.c. saslimšanām. Par vienu no biežākajiem reiboņa iemesliem, kas saistīts tieši ar iekšējo ausi un konkrēti ar tā dēvēto vestibulāro labirintu, kuru veido trīs pusloka cirkulārie kanāli, stāsta LOR Klīnikas neiroLORS ATIS LEGZDIŅŠ.

Kādas izmaiņas iekšējā ausī rada reiboni?

Plēves labirinta maisiņi un pusloka kanāli iekšējā ausī veido tā dēvēto vestibulāro aparātu jeb līdzsvara orgānu, to kairina endolimfas svārstības. Maisiņu sienās ir īpaši receptori – matainās šūnas. Virs tām atrodas sīki kalcija karbonāta kristāli jeb otolīti, kas rada noteiktu spiedienu uz matainajām šūnām. Tiklīdz ķermeņa stāvoklis mainās, pārvietojas arī kristāliņi un kairina citas šūnas. Kristāliņi nodrošina vestibulārā aparāta vienu no funkcijām – uztvert paātrinājumu un bremzēšanos. Šos kristālus varētu salīdzināt ar nogulsnēm zupas šķīvja dibenā – šūpojot šķīvi, arī zupa šūpojas un viļņojas līdzi. Pateicoties kristāliem, izjūtam paātrinājumu un sabremzēšanos, apstāšanos.

Problēma rodas tad, kad kristāli no tās vietas, kur tiem vajadzētu būt, it kā izšļūk laukā un nokļūst pusloka kanālos. To dēvē par kristālu distopiju. Šai brīdī sākas pamatīgs galvas reibonis.

Un kāpēc šie kristāli izkustas no savas vietas? Kas to veicina?

Jāuzsver, ka šie kristāli jau pēc būtības nav fiksēti, tie ausī visu laiku kustas. Zināma ietekme kristālu izslīdēšanai var būt vecumam – pēc 50 gadu vecuma endolimfas (šķidrums auss plēvainajā labirintā) sastāva izmaiņu dēļ tas notiek biežāk. Vēl viens iemesls var būt galvas sasitums – pietiek ar nejaušu atsišanos pret atvērtām virtuves skapīša durvīm, lai no kristālu konglomerāta atdalītos gabaliņš un nokļūtu tur, kur tam nemaz nav jābūt. Tomēr visbiežāk kristālu izslīdēšana notiek, cilvēkam atrodoties guļus stāvoklī un pagriežoties uz labajiem vai kreisajiem sāniem vai arī pieceļoties. Tai brīdī spēcīgi noreibst galva, ir slikta dūša un var pat sākties vemšana. Kāpēc? Auss daļā, kur izvietoti kristāli, tādās kā trīsdimensiju koordinātēs atrodas trīs pieminētie pusloka kanāli, kas nosaka mūsu telpisko izpratni. Šajos kanālos visu laiku cirkulē šķidrums – endolimfa. Bet tiklīdz kādā no kanāliem nokļūst kristāls, tas nobloķē endolimfas kustību. Reibonis ir signāls, ar kura palīdzību mūsu ķermenis ziņo – organismā kaut kas nav kārtībā. Šajā situācijā smadzenēm informācija nāk no auss labirinta abām pusēm un, ja tā rāda atšķirīgu mērījumu, rodas reiboņa sajūta. Pusloka kanālos izvietotas arī matiņšūnas (tās atbildīgas par virziena izjūtu) un kristāli, ejot cauri kanālam, šos matiņus mehāniski deformē.

Kā saprast, ka pie vainas tieši izkustējušies kristāli, nevis kāda cita kaite?

Jautājums vietā. Jāsaprot, vai tiešām reiboni radījis izkustējies kristāls, kurā ausī tas noticis – labajā vai kreisajā -, un kurā no trim pusloka kanāliem tas nokļuvis. Kristāls visbiežāk ieskrien divos no trim kanāliem, trešajā – reti. Pats cilvēks ieraudzīt un noteikt to nevar, tāpat to nevar noteikt ar tādiem izmeklējumiem kā ultrasonogrāfija vai datortomogrāfija. To var vienīgi LOR speciālists, izprovocējot reiboni ar speciālu vingrinājumu. Kad pacientam sāk reibt galva, sākas noteikta veida ritmiskas acu kustības  jeb nistagms. Pēc šo kustību veida un virziena iespējams noteikt, kurā no kanāliem atrodas kristāls.

Ļoti bieži slimība pašlimitējas. Proti, cilvēks kustās un notiek tā dēvētā spontānā remisija, kristāls pats atgriežas savā vietā. Bet mēdz būt arī tā, ka kristāls savā vietā neatgriežas un cilvēks cieš no ļoti izteiktām reiboņa lēkmēm. Tā kā kristāla izkustēšanās, izslīdēšana ir mehāniska problēma, to tādā pašā mehāniskā veidā jādabū atpakaļ. Proti, ir specifiski vingrinājumi, kas kristālu mehāniski pēc kanālu projekcijas vietām atspiež tur, kur tam jābūt. Notiek kristālu repozīcija un nelabās izjūtas – reibonis, slikta dūša – pāriet.

Kādi ir šie vingrinājumi, kas attiecīgajā brīdī jāveic?

Vingrinājumi ir dažādi, un katrai situācijai piemērots savs. Varu minēt vienu no vingrinājumiem, kas palīdz 90 procentos gadījumu. Proti, pacients tiek apsēdināts uz gultas un viņš strauji tiek atgāzts uz muguras, pagriežot viņa galvu uz vienu vai otru pusi (atkarībā no tā, kurā pusē atrodas kristāls). Kustību ziņā zināmas paralēles iespējams vilkt ar izrādi Skroderdienas silmačos un Pindacīšas izdarībām, vārdojot.

Dažkārt reakcija uz kristāla izkustēšanos varot būt tik izteikta, ka jāsauc ātrā palīdzība.

Pirmo reizi sastopoties ar kristāla izkustēšanos, sajūtas ir diezgan nepatīkamas – reibonis, slikta dūša, var būt arī vemšana -, un tas var radīt rada bailes, paniku, histēriju. Līdz ar to var būt arī hipertensijas lēkme, ko izprovocējusi panika. Tāpēc pirmreizējas epizodes laikā visbiežāk tiek saukta ātrā palīdzība. Un varbūt, ka tā arī būtu pareizi, jo līdzīgi simptomi var būt arī, piemēram, insulta gadījumā.

Vai kristāls, kas izkustējies un atkal atgriezies savā vietā, var izkustēties vēlreiz?

Diemžēl jā. Taču cilvēks šo reiboni jau pazīst, tāpēc vairs tik ļoti neuztraucas. Turklāt ārsts parasti jau ir ierādījis attiecīgo vingrojumu vai vairākus, un cilvēks pats māk kristālu mehāniski dabūt atpakaļ tur, kur tam jābūt. Dažkārt pietiek ar vienu vingrojumu, dažkārt tie jāatkārto.

Šī ir nepatīkama problēma, taču, noskaidrojot, kas īsti kaiš un kā problēmu risināt, ar to iespējams labi sadzīvot. Taču bez ārsta palīdzības vismaz pirmās kristāla izslīdēšanas epizodes gadījumā iztikt nevarēs.