Lai balss skanētu skanīgi!

Neskaitāmiem cilvēkiem svarīgs darba instruments ir balss. Vai spējam iztēloties, cik stundas dienā runā skolotāji, bērnu dārza audzinātāji, pasniedzēji, klientu apkalpošanas speciālisti, nemitīgi pārpūlējot savas balss saites? Tāpēc noskaidrojam, kā rīkoties, lai balss nepieviļ, un kā saglabāt skanīgu balsi līdz sirmam vecumam, konsultē Marks Ronis, ārsts-otolaringologs LOR klīnikā

Tā tikai šķiet – kas tur īpašs ar to balsi var būt? Nu ir mazliet piesmakusi, taču profesijā, kad visu laiku jārunā un brīžiem – skaļāk nekā gribētos, tas ir tikai normāli, gan pāries. Tā tam nevajadzētu būt, saka otolaringologs Marks Ronis. Kad sportojam vai veicam kādu fiziski smagu darbu, mēs taču arī to nedarām vienā laidā, mēs tomēr ļaujam muskuļiem atpūsties, lai neiedzīvotos kādās veselības problēmās. Tieši tāpat ir ar balss saitēm, – tās arī ir muskulis. Lai mēs runātu, balss saitēm, šim muskulim, ir jāsaraujas. Taču ikviens muskulis, ja mēs to intensīvi darbinām, piekūst. Un, kad no pārslodzes piekūst balss saites, šis muskulis sauc palīgā balsenes palīgmuskulatūru, līdz ar to mēs vairs nerunājam fizioloģiski pareizi, – balss tiek darbināta ar kompensējošo mehānismu palīdzību. Tas ir līdzīgi kā – ja mums sāp labā roka, mēs cenšamies vairāk nodarbināt kreiso roku, kas tāpat nav labi.

 Balss pārpūle nepaliek bez sekām

Kas notiek, ja balss saites tiek ilgstoši pārpūlētas? Pirmkārt, mums no pārslodzes uz balss saitēm rodas tūska un veidojas nelieli iekaisumi. Šādai gļotādai, kas jau tāpat nejūtas pārāk labi, daudz vieglāk līp klāt arī visādas infekcijas, tāpēc cilvēks biežāk slimo, piemēram, ar laringītu, viņa balss biežāk ir piesmakusi. Tā, starp citu, ir pirmā pazīme, ka balss saites cieš no hroniskas pārpūles un nepareizas balss lietošanas. Tad vēl savu slikto darbu pamanās paveikt arī stress. Kādam tas provocē atvilni un tad kuņģa skābe iespējams vēl arī apdedzina balss saites. Vēl kāds, lai stresu mazinātu, mēdz arī uzsmēķēt, taču nikotīns un dūmi balss saitēm un gļotādai ir ienaidnieks numur viens. Tas viss kopā noved pie ilgstošām balss saišu problēmām. Ja to ignorējam, uz balss saitēm var attīstīties dažādi veidojumi. Visbiežāk no balss aparāta pārmērīgas piepūles uz balss saitēm rodas tā saucamie dziedātāju mezgliņi, tādas kā tulznas. Ko mēs darām, ja jaunas kurpes ir uzberzušas tulznas? Pareizi, mēs vairs tās nevelkam, ļaujam pēdai atpūsties un tulznas pāriet. Ar šiem mezgliņiem ir līdzīgi – to ārstēšanai primāri ir nepieciešama rehabilitācija, kas nozīmē, ka balsi ir jāatpūtina un te palīdz balss terapija pie audiologopēda. Tikai atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Protams, mezgliņi nav vienīgais, kas hroniska kairinājuma rezultātā var veidoties uz balss saitēm, – var parādīties arī dažādi polipi, papilomas, granulomas, cistas… Nereti uzzinot, ka uz balss saitēm ir kāds veidojums, cilvēks brīnās – kā tad tā? Es taču neko tādu nedaru! Bet, kad padomā par savu darbu, par savu ikdienu, viss kļūst skaidrs. Starp citu, līdzās pedagogiem, manu pacientu lokā arvien biežāk ir arī sporta treneri, kam jāspēj pārkliegt pāri laukumam vai skaļas mūzikas pavadībā jāvada treniņi, stāsta Marks Ronis.

Tāpēc, ja apzināmies, ka darba vai arī hobija dēļ (piemēram, ja patīk dziedāt, bet cilvēks nav profesionāls dziedātājs) cieš mūsu balss saites, vērojams jau ilgstošs piesmakums, balss ātri piekūst un runājot jāpiepūlas, pats pareizākais būtu parādīties ārstam-otolaringologam un vislabāk – izmeklēt balss saites ar endoskopiju, ko iespējams veikt LOR klīnikā. Ar veco labo spogulīša metodi ir gandrīz neiespējami novērtēt, vai balss saites kustas pareizi un vai uz tām jau neveidojas kādi mazi punktiņi.

Ak, šī novecošana…

Diemžēl izmaiņas balss saitēs cilvēki piedzīvo arī novecojot. Gadiem ejot muskuļi kļūst plānāki ne tikai rokām un kājām, – arī balss muskulītis vairs nav tāds kā jaunībā. Tas zaudē savu taisno nogriežņa formu, saraujas un vēl izliecas uz āru. Balss sprauga starp balss saitēm vairs nenoslēdzas tik viegli, līdz ar to vairs neveidojas arī skanīga balss plūsma. Balss kļūst piesmakušāka, klusāka, arī runājot ir vairāk jānopūlas. Citreiz ir arī grūtības izteikties, jo atsevišķu skaņu izrunāšana rada diskomfortu. Ja izmaiņas pamana laicīgi, neignorē tās un nenoraksta to uz vecumu, kaut, protams, tas ir saistīts arī ar vecumu, tad mūsdienu medicīna jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā sniedz iespējas justies labi. Tāpēc primāri, kad konstatējam šīs ar vecumu saistītās balss izmaiņas jeb balss saišu atrofiju, pats svarīgākais ir nepadoties un muskuli stiprināt, uzsver Marks Ronis.

 Kapēc nedrīkst ignorēt balss izmaiņas?

Ignorējot simptomus, cilvēks var palikt arī pilnībā bez balss un iedzīvoties dažādos veidojumos. Labi vēl, ja tie ir labdabīgi, bet nikotīna, dūmu un citu kaitīgu faktoru rezultātā var iedzīvoties arī onkoloģiskās saslimšanās. Balsenes vēzi neviens nav atcēlis. Turklāt tas tā arī izpaužas – ar balss izmaiņām. Tāpēc, ja parādās piesmakums, ilgstoša slimošana, nevajadzētu simptomus ilgstoši ignorēt, bet parādīties speciālistam.