Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir kontaktā ar potenciāli kaitīgām substancēm no apkārtējās vides. Elpceļu gļotādās ir atbilstošs vietējās aizsardzības mehānisms, kas nepieciešams, lai novērstu infekcijas vai bojājuma rašanos.  Deguna gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, proti, skropstiņas, kas kustas pretēji gaisa virzienam, attīrot to. Gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri, kuru veidotajam sekrētam ir aizsargājošas īpašības. Gļotas degunā ir nepieciešamas, lai mitrinātu gaisu, uzturētu gļotādas valgas, aizturētu mikrobus un putekļus. Zemgļotādas apvidū atrodas liels venozo asinsvadu pinums, kas sasilda vai atdzesē ieelpoto gaisu, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte.

Ziemas periodā, kad ir samazināts mitruma daudzums iekštelpās, kā arī biežas gaisa svārstības – laukā auksts iekšā silts, tas viss ietekmē mūs un arī deguna gļotādu – degunam ir grūti producēt nepieciešamo, aizsargājošo gļotu slāni.  Ziemā būtiski ir ievērot, vai telpās nav pārāk sauss, vai pretēji – mitrs gaiss. Apkures sezonā telpās ir raksturīgs sauss gaiss, lai uzturētu nepieciešamo mitruma līmeni gaisā, būtu regulāri jāvēdina telpas, kā arī jāmitrina tās, jo optimālais gaisa mitrums, ir 60-70%, turpina Dr.Rāte.

Neapšaubāmi katrs pats sevi pazīst vislabāk, tāpēc grūti atbildēt uz jautājumu, vai deguna eļļiņas palīdz iesnu laikā, ziemas periodā. Protams, ja ir sauss deguns, kreveļaini izdalījumi no deguna, ir nepieciešama tā mitrināšana, tam labi noder deguna eļļas, kuru klāsts aptiekā ir gana plašs. Atliek tikai pašam saprast, kas paša degunam ir labākais ziemas periodā, un vai vispār tas ir vajadzīgs.

Par deguna funkciju traucējumiem ir jāsāk uztraukties tikai tad, ja ir apgrūtināta elpošana caur degunu, biežas iesnas, izdalījumi no deguna ar nepatīkamu smaku, kā arī ožas pasliktināšanās vai izzušana. Principā par deguna gļotādu ikdienā nav īpaši jārūpējas, pārlieku bieža skalošana ar sālsūdeni ( ko dara daudz cilvēku) var veicināt skropstiņepitēlija funkciju izzušanu un deguna aizsargfunkciju traucējumus.

LOR praksē, īpaši ziemā, bieži saskaramies ar pacientu sūdzībām par sausuma sajūtu degunā, tā rodas pārsvarā no sausā gaisa. Šīs sūdzības ir vērojamas arī vasarā, jo arvien vairāk pieaug tendence lietot gaisa kondicionierus, gan darbā, gan mājās un, protams, arī automašīnās.

Kāda profilakse ir veicama un kas jādara šādos gadījumos, kad cilvēks sāk just diskomfortu, sausumu, pastiprinātu kreveļu veidošanos degunā?

Sausais gaiss bojā deguna gļotādu, tās funkcionālo aktivitāti, tādējādi tiek pavērts ceļš vīrusu un baktēriju iekļūšanai organismā caur elpceļiem. Tā kā labi funkcionējoša deguna pamatā ir vesela gļotāda, tad profilaktiski labākais variants, ir mitrināt gaisu telpās un nepieciešamības gadījuma, lietot deguna eļļas, kas vienlaikus mitrina deguna gļotādu, palīdzot degunam pilnvērtīgi pildīt savu funkciju. Deguna eļļas palīdz mazināt arī kreveļu veidošanos degunā, neļaujot tām pielipt pie deguna gļotādas un samazināt gaisa plūsmu deguna ejās.

Vienkārši paņēmieni gaisa mitrināšanai:

1.Regulē temperatūru

Ja vien tas ir iespējams, uzstādiet zemāku temperatūru mājoklī radiatoriem vai citiem sildelementiem. Jo augstāka temperatūra, jo sausāks būs gaiss.

2. Telpaugi

Telpaugi ir viens no veiksmīgākajiem paņēmieniem, kā var mitrināt gaisu. Izvēlies īpašus istabas augus, kam piemīt izteiktas spējas mitrināt un attīrīt gaisu, piemēram, kādu palmveidīgo augu.

3. Grīdas mazgāšana

Pat tad, ja grīdas ir tīras, biežāka grīdas mazgāšana apkures sezonā veicinās arī gaisa mitrināšanu.

4. Mitrums uz radiatoriem

Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kā radīt mitrāku gaisu, īpaši centrālās apkures telpās, ir samitrināta dvieļa vai drānas novietošana uz radiatora. Žāvēšanās rezultātā mitrums iztvaikos, un gaiss būs mitrāks. Vēl viens praktisks risinājums ir kādas bļodas, kas pildīta ar ūdeni, novietošana telpā.