Oža – nenovērtēta maņa!
Oža ir viena no mūsu pamatmaņām, un tai ir liela loma ikdienas dzīvē. Tās nozīmi nereti apjaušam tikai tad, kad oža pazūd, uzsver LOR Klīnikas otolaringoloģe, ožas speciāliste Anda Pūķe. Oža ir cieši saistīta ar garšas sajūtu – tā veicina ēstgribu un ļauj atpazīt dažādas garšas nianses, tāpēc pasliktināta vai izmainīta oža reizēm negatīvi ietekmē ēšanas paradumus – pārmērīgi palielina vai samazina uzņemto uzturvielu daudzumu, apgrūtina ēst gatavošanas procesu, palielina risku saindēties ar bojātiem pārtikas produktiem, kā arī ēdiens gluži vienkārši kļūst nebaudāms. Oža arī pasargā no bīstamām situācijām, jo ļauj sajust, piemēram, gāzi un dūmus. Oža ir svarīga arī personīgās higiēnas nodrošināšanā, ietekmē mūsu emocijas un dzīves kvalitāti kopumā.
Ožas traucējumu veidi
Izšķir dažāda veida ožas traucējumus. Ožas traucējumi var būt iedzimti vai iegūti dzīves laikā. Tie var būt kvantitatīvi vai kvalitatīvi. Pie kvantitatīviem ožas traucējumiem pieder hiperosmija – pastiprināta smaržu jutība. Ar hiperosmiju biežāk sastopas grūtnieces, un tā var būt sastopama arī pie dažādiem neiroloģiskiem stāvokļiem, piemēram, migrēnas. Hiposmija ir samazināta smaržu jutība, taču anosmija – kad smarža izzudusi praktiski pavisam. Biežākie hiposmijas un anosmijas iemesli ir augšējo elpceļu infekcijas, deguna un deguna blakusdobumu slimības, kā arī traumas. Kvalitatītvus ožas traucējumus raksturo izmainīta smaržu uztvere. Parosmijas gadījumā ir izmainīta ikdienā ierastu aromātu uztvere – iepriekš patīkami aromāti var kļūt traucējoši, piemēram, svaigi cepta maize var smaržot pēc bojāta, sapuvuša ēdiena. Fantosmiju dēvē arī par ožas halucināciju, kas nozīmē, ka tiek sajusta neesoša smarža. Atšķirībā no parosmijas, cilvēks ar fantosmiju sajūt smaržu, kad smaržas stimula nav vispār. Aromāts var tikt sajusts vienā nāsī vai abās, var parādīties un pazust vai būt pastāvīgs. Biežāk sajustie aromāti ir dūmi, gumija vai pelējums, taču reizēm tiek sajustas arī patīkamas smaržas, piemēram, ziedu vai augļu aromāti. Līdzīgi kā pie hiposmijas un anosmijas, arī izmainītas smaržu uztveres biežākie iemesli ir augšējo elpceļu infekcijas un galvas traumas.
Kas izraisa ožas traucējumus?
Ožas traucējumi ir relatīvi bieži sastopami, un tiem var būt dažādi iemesli. Biežākie cēloņi ir deguna dobuma un blakusdobumu slimības, infekcijas un traumas, taču ožas traucējumus var izraisīt arī neiroloģiski, vielmaiņas un hormonāli traucējumi, atsevišķu medikamentu lietošana, kā arī saskarsme ar ķīmiskām vielām. Ožas pasliktināšanās ir arī normāla organisma novecošanās pazīme.
Tādas deguna dobuma un blakusdobumu slimības kā hronisks rinosinusīts (ar vai bez deguna polipiem) un alerģisks rinīts izraisa deguna gļotādas iekaisumu un tūsku, kas rada deguna eju nosprostojumu, tādējādi traucējot sīkajām smaržu molekulām sasniegt ožas receptorus deguna dobumā.
Nereti oža pasliktinās vai izzūd pie akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām (t.i., saaukstēšanās). Daļai cilvēku ožas traucējumi var saglabāties arī pēc tam, kad saaukstēšanās simptomi izzuduši pavisam. Tas tāpēc, ka vīrusi spēj bojāt ožas receptorus deguna gļotādā, izmainīt to darbību un informācijas pārvadi uz galvas smadzenēm. Dažkārt ožas un/vai garšas zudums var būt pat pirmā vīrusa infekcijas pazīme.
Ar traumu saistīti ožas traucējumi var rasties deguna eju nosprostojuma dēļ (piemēram, saistībā ar deguna kaulu lūzumu, izteiktu deguna starpsienas deviāciju vai gļotādas tūsku), kā arī savainotu ožas receptoru, savainotu vai pārrautu ožas nervu šķiedru vai bojātu galvas smadzeņu ožas centru dēļ (piemēram, pie smadzeņu satricinājuma). Arī ķirurģiskas manipulācijas deguna dobumā var traumēt gļotādu, kas satur ožas receptorus.
Bojājumi smadzeņu ožas centros var rasties arī neirodeģeneratīvu slimību (piemēram, Alcheimera vai Parkinsona slimības) un smadzeņu asinsrites traucējumu (piemēram, insulta) dēļ. Alcheimera slimības gadījumā ožas traucējumi nereti rodas vēl pirms kognitīvajiem traucējumiem.
Ožas traucējumi sastopami arī pie vielmaiņas un hormonāliem traucējumiem, t.sk. pie tādām bieži sastopamām saslimšanām kā cukura diabēts un hipotireoze (pazemināta vairogdziedzera funkcija). Arī atsevišķi medikamenti var izraisīt ožas traucējumus, piemēram, kardioloģijā plaši izmantoti medikamenti, kā beta blokatori, kalcija kanālu blokatori u.c.
Tā kā ožas receptori deguna dobumā tiešā veidā saskaras ar apkārtējo vidi, arī dažādas ķīmiskas vielas, toksīni un metāli var radīt ožas traucējumus. Par bīstamu ožai tiek uzskatīts amonjaks, benzols, formaldehīds, dažādi šķīdinātāji u.c. ķimikālijas. Arī smēķēšana var pasliktināt ožu, taču, pārtraucot smēķēšanu, tā mēdz pakāpeniski atjaunoties.
Organismam novecojot, fizioloģiski novecošanās procesi notiek arī smadzenēs un deguna dobumā – samazinās ožas receptorus saturošās gļotādas laukums un samazinās arī nervu šķiedru skaits, kas inervē deguna un deguna blakusdobumu gļotādu.
Pēc vīrusa infekcijas pazudusi oža?
Deguna polipu gadījumā ožas atgūšanai visdrīzāk būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tomēr ar vīrusu infekcijām ir citādi. Bieži oža atjaunojas pati, taču reizēm paiet ilgāks laiks, un ožas traucējumi saglabājas. Tā kā oža ietekmē ne tikai mūsu ēšanas paradumus, bet arī dzīves kvalitāti kopumā, noteikti ir vērts meklēt risinājumu problēmai.
Ožas treniņš ir vienkārša, droša un efektīva metode ožas traucējumu risināšanā, un var palīdzēt, ja oža pazudusi pēc vīrusa infekcijas, traumas vai neskaidru iemeslu dēļ. Oža ir unikāla maņa, jo tā spēj pielāgoties un atjaunoties. Atkārtota ožas stimulācija ar dažādiem aromātiem veicina ožas nervu atjaunošanos un jaunu neirālo savienojumu veidošanos smadzenēs, tā rezultātā uzlabojot ožu.