Oža un ožas traucējumi
Kas ir oža un kāpēc tā ir nozīmīga?
Oža jeb smaržas sajūta ir viena no cilvēka pamatmaņām, kas rodas, ieelpojot gaistošas vielas, kuras piesaistās īpašiem ožas receptoriem deguna dobumā, kuri uztverto informāciju par gaisa sastāvu pārvada uz ožas centriem galvas smadzenēs tālākai analīzei, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Anda Pūķe
Ožai ir daudz lielāka nozīme mūsu ikdienā nekā sākotnēji varētu šķist. Oža veicina ēstgribu un ietekmē garšas sajūtu – mēles garšas kārpiņas spēj uztvert tikai pamatgaršas (kā saldu, skābu, sāļu un rūgtu), bet par pārējo garšas sajūtu atbildīga ir oža. Bez ožas pārtikas produkti var kļūt bezgaršīgi, un var pat mainīties ēšanas paradumi. Ožai piemīt arī aizsargfunkcija – tā ļauj atpazīt bojātus pārtikas produktus, pasargājot cilvēku no iespējamas pārtikas saindēšanās, vai ļauj saost dažādas bīstamas vielas, piemēram, gāzi vai ugunsgrēka radītos dūmus. Oža ir cieši saistīta ar smadzeņu daļām, kas atbildīgas par emocijām un atmiņu; smagos gadījumos ožas traucējumi var radīt depresiju.
Kā izpaužas ožas traucējumi?
Ožas traucējumi var atšķirties pēc veida un intensitātes. Ne vienmēr oža pazūd pavisam. Pilnīgu ožas zudumu sauc par anosmiju. Par hiposmiju sauc daļēju ožas zudumu. Parosmija ir nepatīkamu smaržu uztvere ar vai bez smaržas stimula; pirmajā gadījumā kāds iepriekš patīkams aromāts var šķist smakojošs, piemēram, banāns smaržo pēc pelējuma, kanalizācijas u.tml., savukārt neesoša aromāta sajušanu sauc par fantosmiju jeb ožas halucinācijām.
Kāpēc rodas ožas traucējumi?
Ožas traucējumiem var būt dažādi iemesli.
- Konduktīvi ožas traucējumi – smaržas molekulas nespēj nokļūt pie ožas receptoriem deguna dobumā, piemēram, deguna gļotādas tūskas, polipu vai deguna starpsienas deviācijas gadījumā.
- Sensori ožas traucējumi – bojāta tiek ožas receptorus saturošā gļotāda, piemēram, augšējo elpceļu infekciju vai toksisku vielu ieelpošanas gadījumā.
- Neirāli ožas traucējumi – bojājums ir centrālajā nervu sistēmā, piemēram, galvas traumas, psihiskas saslimšanas gadījumā vai cilvēkam novecojot.
Trīs biežāk sastopamie nosakāmie ilgstošu ožas traucējumu cēloņi ir augšējo elpceļu infekcijas, galvas trauma un hronisks rinosinusīts.
Pēdējā laikā par ožas traucējumiem bieži dzirdam Covid-19 infekcijas kontekstā – ožas zudums ir izplatīts un nereti pat vienīgais Covid-19 infekcijas simptoms.
Diemžēl aptuveni trešdaļā gadījumu precīzu cēloni ožas traucējumiem neizdodas noteikt.
Nejūtu smaržas. Ko darīt?
Ožas zudums vīrusa infekciju, piemēram, iesnu gadījumā parasti ir atgriezenisks, taču, ja oža neatjaunojas pēc dažām dienām, ir vērts vērsties pie speciālista.
Daļā gadījumu ārsts jau sarunas laikā var noteikt iespējamo ožas traucējumu cēloni, pievēršot uzmanību sūdzību veidam, sākumam, ilgumam, blakussaslimšanām, kā arī dažādiem riska faktoriem. Deguna un aizdegunes apskate nepieciešama, lai noteiktu iespējamas anatomiskas izmaiņas, kas varētu radīt ožas traucējumus. Ožas traucējumu diagnostikā izmanto arī ožas testus, prezentējot dažādus aromātus un novērtējot ožas sajūtu. Nepieciešamības gadījumā ārsts nozīmēs analīzes, attēldiagnostiskos izmeklējumus vai rekomendēs citu speciālistu, piemēram, neirologa konsultāciju.
Kā var uzlabot ožu?
Ožas traucējumu ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Ja ožas traucējumus rada obstrukcija deguna dobumā (piemēram, deguna polipi), oža parasti atgriežas, kad ir novērsts obstrukcijas cēlonis. Reizēm pietiks ar medikamentozu terapiju, taču var būt nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās. Arī ar augšējo elpceļu infekciju saistīti ožas traucējumi lielākā daļā gadījumu ir atgriezeniski. Lai veicinātu ožas funkcijas atjaunošanos, ir pieejama vienkārša, neinvazīva metode, kurai nav zināmu nepatīkamu blakņu, – ožas treniņš. Liela daļa ožas traucējumu ir atgriezeniski, ja tie tiek laikus atpazīti.