Pārbaudi dzirdi un saklausi pavasari!
LOR Klīnikas speciālisti piedāvā veikt pilna spektra dzirdes diagnostiku: toņa audiometriju, valodas audiometriju un brīvā lauka audiometriju. Īpašs mūsu klīnikas lepnums ir Latvijā lielākā un modernākā brīvā lauka audiometrijas telpa – brīvā lauka audiometrija ļauj precīzi noteikt dzirdes problēmas gan pacientiem, kuri lieto dzirdes aparātus, gan bērniem un pieaugušajiem ar kohleārajiem implantātiem.
Laba dzirde ir spēja sadzirdēt visas skaņas, kas jādzird cilvēkam ar dabas dotajiem resursiem, spēja dzirdēt noteiktus frekvenču diapazonus noteiktā skaļuma gradācijā. Vājdzirdības cēloņi ir dažādi – no iedzimtības, traumām līdz dažādām slimībām anamnēzē, ilgstošu atrašanos troksnī u.c. Sevišķi svarīgi laikus konstatēt vājdzirdību bērniem, jo ātrāk tiek konstatēti dzirdes traucējumi, jo ātrāk viņš iegūst atbilstošu tehnisko palīgiekārtu, lai dzirdētu kā skan pasaule un normāli veidotos valoda. Dzirde pakāpeniski sāk pasliktināties jau 30 -40 gadu vecumā, kā liecina statistika pēc 55—60 gadu vecuma apmēram piektdaļai cilvēku mainās dzirde, tomēr dažiem tā var saglabāties izcila pat visai cienījamos gados. Vecuma vājdzirdībai raksturīgi, ka cilvēks vispirms nesadzird spalgas, augstas frekvences skaņas, piemēram, sieviešu un bērnu balsis, telefona zvanu, televizora šņākšanu u.c. Sliktāk izdodas saklausīt vārdus, kuros ir līdzskaņi “s”, “č”, “š”, “z”, jo tiem ir visaugstākā skaņas frekvence. Vīriešu balsis sadzird labāk, jo tās ir zemākas frekvences.
Statistika liecina, ka pēc 55—60 gadu vecuma apmēram piektdaļai cilvēku mainās dzirde. Ar audiometrijas palīdzību LOR Klīnikā var noteikt dzirdes asumu, dzirdes traucējumu slieksni, pārbaudīt runas saprotamību, diagnosticēt vidusauss un iekšējās auss slimības, kā arī izvēlēties piemērotu dzirdes aparātu.
Audiometrija ir precīza dzirdes asuma pārbaude, ko izdara ar elektroakustisku aparātu – audiometru. Audiometrijas izmeklējumi nepieciešami, lai:
- noteiktu dzirdes asumu;
- noteiktu dzirdamības slieksni un jūtību uz dažādām skaņām;
- noteiktu dzirdes traucējumu slieksni;
- izvēlētos piemērotu dzirdes aparātu;
- diagnosticētu vidusauss un iekšējās auss slimības.
Toņa audiometrijas pārbaude norit, izmantojot speciālas austiņas. Katrā ausī atsevišķi, tiek atskaņoti 250, 500, 1000, 1500, 2000, 3000, 4000, 6000 un 8000Hz frekvenču signāli, no 10 dB līdz pat 120dB skaļumam. Šī pārbaudes metode prasa no pārbaudāmās personas spēju koncentrēties un maksimāli iesaistīties, lai gūtu rezultātus, tāpēc bērniem šo mērījumu iesaka sākot no 4 līdz 5 gadu vecuma, pie nosacījuma, ka bērns ir ar vecumam atbilstoši attīstītu un komunikācijas spējām.
Bērniem no 2 gadu vecuma, ir domāta brīvā lauka audiometrija, kad dzirdes slieksni nosaka abām ausīm vienlaikus. Brīvā lauka audiometrija tiek veikta, izmantojot audiometru, kurš ar skandu palīdzību atskaņo dažāda augstuma un stipruma skaņas. Cilvēka uzdevums ir koncentrēties un dot atbildi uz tikko dzirdamo skaņu. Izmeklējums tiek veikts speciāli izveidotā audiometrijas telpā, kas ir izolēta ar īpašu skaņas necaurlaidīgu materiālu. Rokās tiek iedota pults. Kolīdz cilvēks sadzird tikko dzirdamu skaņu, uzdevums ir nospiest pogu.
Savukārt valodas audiometriju izmanto, ne tikai lai izvērtētu dzirdes traucējumus, bet arī dzirdes palīgierīču un kohleāro implantu darbības efektivitāti. Tieši tādā veidā dzirdes aparātu lietotājs spēj saprast vai dzirdes aparāts spēj viņam palīdzēt saklausīt runu ne tikai klusā vidē, bet arī vidē, kas ir trokšņaina, piemēram, konference, kafejnīca u.tml. Tomēr valodas audiometrijas klīniskā nozīme ir centrālo dzirdes uztveres traucējumu identificēšana. Valodas audiometrijā tiek atskaņoti nevis toņi, bet runas signāli, piemēram, zilbes, vārdi, cipari vai teikumi. Šo diagnostikas metodi izmanto gan bērniem, pieaugušajiem.