Pasaulei pazūd smarža! Kā rīkoties?

Spēja sajust smaržas ir ierasta un neatņemama cilvēka fizioloģijas īpatnība. Ja šī maņa nedarbojas, pazūd ļoti daudz kas no tā, ko uzskatām par pašsaprotamu.Bieži oža atjaunojas pati, taču reizēm paiet ilgāks laiks, un ožas traucējumi saglabājas. Tā kā oža ietekmē ne tikai mūsu ēšanas paradumus, bet arī dzīves kvalitāti kopumā, noteikti ir vērts meklēt risinājumu problēmai, skaidro ožas speciāliste Anda Pūķe

Oža pazudusi, kā atjaunot to?

Ožas treniņš ir vienkārša, droša un efektīva metode ožas traucējumu risināšanā, un var palīdzēt, ja oža pazudusi pēc vīrusa infekcijas, traumas vai neskaidru iemeslu dēļ. Oža ir unikāla maņa, jo tā spēj pielāgoties un atjaunoties. Atkārtota ožas stimulācija ar dažādiem aromātiem veicina ožas nervu atjaunošanos un jaunu neirālo savienojumu veidošanos smadzenēs, tā rezultātā uzlabojot ožu.
Ožas treniņam tiek izmantoti pazīstami, spēcīgi aromāti no dažādu smaržu grupām – ziedu, augļu, garšvielu un asie/atsvaidzinošie aromāti. Komplektā ietilpst rozes, citrona, krustnagliņas un eikalipta aromāti.
Ožas treniņu ir viegli veikt mājās. Lai tas sniegtu sagaidāmo rezultātu, nepieciešams atrast mierīgu brīdi un koncentrēties uz veicamo uzdevumu. Treniņš jāveic regulāri un ilgstoši – 2 reizes dienā (vislabāk no rīta pirms brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas), vismaz 3 mēnešus. Ar katru aromātu 20 sekundes veic vairākas secīgas ieelpas caur degunu. Tikmēr jācenšas iztēloties vai atcerēties konkrētā smarža, bet ne tikai – jādomā par, piemēram, citrona garšu, sulīgumu un koši dzelteno krāsu. Pēc aptuveni 20 sekunžu pauzes uzdevums jāatkārto ar nākamo aromātu.
Ja būsi pacietīgs un ožas treniņu veiksi rūpīgi un regulāri, tas tik tiešām var palīdzēt.

Kas izraisa ožas traucējumus?

Ožas traucējumi ir relatīvi bieži sastopami, un tiem var būt dažādi iemesli. Biežākie cēloņi ir deguna dobuma un blakusdobumu slimības, infekcijas un traumas, taču ožas traucējumus var izraisīt arī neiroloģiski, vielmaiņas un hormonāli traucējumi, atsevišķu medikamentu lietošana, kā arī saskarsme ar ķīmiskām vielām. Ožas pasliktināšanās ir arī normāla organisma novecošanās pazīme.
Tādas deguna dobuma un blakusdobumu slimības kā hronisks rinosinusīts (ar vai bez deguna polipiem) un alerģisks rinīts izraisa deguna gļotādas iekaisumu un tūsku, kas rada deguna eju nosprostojumu, tādējādi traucējot sīkajām smaržu molekulām sasniegt ožas receptorus deguna dobumā.Deguna polipu gadījumā ožas atgūšanai visdrīzāk būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tomēr ar vīrusu infekcijām ir citādi
Nereti oža pasliktinās vai izzūd pie akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām (t.i., saaukstēšanās). Daļai cilvēku ožas traucējumi var saglabāties arī pēc tam, kad saaukstēšanās simptomi izzuduši pavisam. Tas tāpēc, ka vīrusi spēj bojāt ožas receptorus deguna gļotādā, izmainīt to darbību un informācijas pārvadi uz galvas smadzenēm. Dažkārt ožas un/vai garšas zudums var būt pat pirmā vīrusa infekcijas pazīme.
Ar traumu saistīti ožas traucējumi var rasties deguna eju nosprostojuma dēļ (piemēram, saistībā ar deguna kaulu lūzumu, izteiktu deguna starpsienas deviāciju vai gļotādas tūsku), kā arī savainotu ožas receptoru, savainotu vai pārrautu ožas nervu šķiedru vai bojātu galvas smadzeņu ožas centru dēļ (piemēram, pie smadzeņu satricinājuma). Arī ķirurģiskas manipulācijas deguna dobumā var traumēt gļotādu, kas satur ožas receptorus.
Bojājumi smadzeņu ožas centros var rasties arī neirodeģeneratīvu slimību (piemēram, Alcheimera vai Parkinsona slimības) un smadzeņu asinsrites traucējumu (piemēram, insulta) dēļ. Alcheimera slimības gadījumā ožas traucējumi nereti rodas vēl pirms kognitīvajiem traucējumiem.
Ožas traucējumi sastopami arī pie vielmaiņas un hormonāliem traucējumiem, t.sk. pie tādām bieži sastopamām saslimšanām kā cukura diabēts un hipotireoze (pazemināta vairogdziedzera funkcija). Arī atsevišķi medikamenti var izraisīt ožas traucējumus, piemēram, kardioloģijā plaši izmantoti medikamenti, kā beta blokatori, kalcija kanālu blokatori u.c.
Tā kā ožas receptori deguna dobumā tiešā veidā saskaras ar apkārtējo vidi, arī dažādas ķīmiskas vielas, toksīni un metāli var radīt ožas traucējumus. Par bīstamu ožai tiek uzskatīts amonjaks, benzols, formaldehīds, dažādi šķīdinātāji u.c. ķimikālijas. Arī smēķēšana var pasliktināt ožu, taču, pārtraucot smēķēšanu, tā mēdz pakāpeniski atjaunoties.
Organismam novecojot, fizioloģiski novecošanās procesi notiek arī smadzenēs un deguna dobumā – samazinās ožas receptorus saturošās gļotādas laukums un samazinās arī nervu šķiedru skaits, kas inervē deguna un deguna blakusdobumu gļotādu.