Problēmas ausīs, kaklā, degunā? Labāk tos lieki neaiztiec!

Mūsu augšējie elpceļi – deguns, kakls un ausis – ir savstarpēji cieši saistīti, un, ja problēma ir vienā, bieži tā rodas arī otrā. Ne velti vienam, kad ir iesnas, sāp arī ausis, citam ir iesnas un sāp kakls, bet nekad nesāp ausis. Kādam bieži sāp ausis. Problēmas ausīs, kaklā, degunā? Labāk tos lieki neaiztiec!LOR klīnikas   otorinolaringoloģe ELZA RĀTE.

Kas nepatīk AUSĪM?

Tīrīšana ar kosmētikas kociņu. Daudziem ir nelāgs ieradums, arī nepatika pret slapjām ausīm, un tad viņi metas tās tīrīt ar kosmētikas kociņiem, sērkociņu un vatīti vai ko citu. Taču tā darīt nedrīkst! Kā skaidro Elza Rāte, ir cilvēki, kam sērs ražojas vairāk, un tādi, kam tas ražojas mazāk. Bet sērs aizsargā auss eju no iekaisumiem, un, ja to regulāri tīra, pirmkārt, var izveidoties mikrotraumas, jo auss ejas āda ir ļoti jutīga un plāna un ātri var iegūt ārējās auss iekaisumu. Otrkārt, lietojot kosmētikas kociņus, pats var ausīs izveidot sēra korķi. Līdz ar to, ja ausi tiešām gribas patīrīt vai pasausināt, to var darīt ar mazo pirkstiņu vai dvieļa galu, tik, cik auss pati to ļauj, bet nevajag bakstīt ausi ar kociņiem, ar kuriem var ļoti satraumēt auss eju un pat pārplēst bungplēvīti. Turklāt arī atbrīvoties no mitruma nav dižas vajadzības, jo mitrums ātrāk vai vēlāk izžūst.

Aizkritušas ausis. Ausis visbiežāk aizkrīt iesnu gadījumā, jo deguns ir cieši saistīts ar ausīm un šādā gadījumā vispirms jāārstē deguns. Otrkārt, ausis aizkrīt tāpēc, ka tajās nonācis svešķermenis. Bērni ausīs mēdz iebāzt Lego detaļas, bumbiņas, pērlītes, bet pieaugušie – ķiplokus, ģerānijas un citus brīnumus, taču mūsu ausīm nekas tāds nepatīk. Treškārt, aizkritušas auss sajūta var rasties no spranda savilkuma, lai gan tad ausīs parasti veidojas troksnis jeb tinīts. Aizlikuma sajūtu var radīt arī trīszaru nerva iekaisums vai citas neiralģijas, kas rada vates sajūtu.

Ja aizkrīt auss, to labi var atvērt, aizspiežot degunu un pūšot uz ausīm. Šādi var darīt arī lidojuma laikā – tas atver trubiņu, kas savieno degunu ar ausi, izlīdzina spiedienu, un aizlikums mazinās.

Sēra korķis. Dažkārt cilvēks domā, ka viņam ir sēra korķis, taču pats to noteikt un likvidēt nevar – jādodas pie ārsta. Tiem, kam ir nosliece uz sēra korķu veidošanos, ieteicams regulāri apmeklēt ārstu, īpaši pirms peldsezonas, un atbrīvoties no šiem korķiem.

Svarīgi!

Pirms speciālista konsultācijas ausīs nedrīkst neko pilināt – arī ne aptiekās nopērkamos bezrecepšu medikamentus.

Kas nepatīk DEGUNAM? 

Svešķermeņi. Līdzīgi kā ausīs, arī degunā mēdz nonākt lietas, kam tur nav jābūt. Īpaši šajā ziņā izceļas bērni, kas tur ievieto gan pūpolus, gan klucīšus, taču bīstamākās ir mazās baterijas, kas var apdedzināt un radīt neatgriezeniskas sekas. Tāpēc vecākiem atvases ir jāuzmana un atbilstoši vecumam jāizglīto.

Urbināšana. Ja degunu regulāri urbina, tajā visu laiku rodas krevele. Tā, protams, kaitina, un tad to rubina atkal, bet tas ietekmē apasiņošanu deguna starpsienā un starpsienas skrimslī un var novest līdz nepatīkamām un dzīves kvalitāti negatīvi ietekmējošām sekām, piemēram, deguna starpsienas cauruma jeb perforācijas. Ja deguns vairs labi neveic savu funkciju, sākas biežāki iekaisumi, klepus.

Asiņošana. Tā ir simptoms, nevis pamata saslimšana un visbiežāk notiek paaugstināta asinsspiediena dēļ. Iemesls var būt arī deguna urbināšana, to var provocēt atsevišķu medikamentu lietošana. Ko darīt? Aizspiest degunu un noliekt galvu uz priekšu. Ja ir spēcīgāka asiņošana, pie pakauša var pielikt kaut ko aukstu. Ļoti spēcīgas asiņošanas gadījumā degunā ievieto vates tamponu, turklāt neliek to iekšā, ārā, tādējādi vēl vairāk saberžot deguna gļotādu, bet atstāj iekšā un meklē medicīnisko palīdzību.

Svarīgi!

Iesnas var šņaukt gan uz iekšu, gan uz āru, gan bērni, gan pieaugušie. Bet tas jādara pareizi – vispirms pa vienu nāsi, tad norij siekalas un tad pa otru nāsi. Nevajag forsēt ar šņaukšanu, jo tad sekrētu var sašņaukt ausīs.

Kas nepatīk KAKLAM? 

Tvaika inhalācijas. Kādreiz un arī tagad, kad sāp kakls, daudzi veic tvaika inhalācijas. Taču, kā uzsver Elza Rāte, to darīt nevajag, jo karsts tvaiks vēl vairāk apdedzina elpceļus. Labāks ir miers, kāds pretiekaisuma līdzeklis vai aptiekās bez receptes nopērkams pūšamais vai sūkājamais līdzeklis. Reizēm, kad sāp kakls, cenšamies kaklu cītīgi ievīstīt šallē. Bet arī tas neko nepalīdz, jo lielākoties tā ir vīrusa infekcija, kas ir pašlimitējoša, kad pietiek ar šķidruma uzņemšanu un imunitātes stiprināšanu.

Svarīgi!

Kaklu (un arī ausis) nevajag sildīt. Ja būs pievienojusies bakteriāla infekcija, kuru vēl sildīs, tas situāciju tikai pasliktinās.