Sāp auss! Kā rīkoties?
Ko darīt, ja sāp auss
Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts vidusauss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekaisums. Pēc literatūras datiem bērniem līdz 3 gadu vecumam 83% gadījumu ir bijis vidusauss iekaisums, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte.
Galvenais iemesls ausu sāpēm bērniem ir iesnas – it sevišķi maziem bērniem, kas iet bērnudārzā un kam ir ciešāks kontakts ar dažādiem vīrusiem. Otrs izplatītākais ausu sāpju iemesls ir deguna gļotādas tūska, piemēram, alerģiskiem bērniem, stāsta otolaringoloģe. Jāņem vērā, ka ausu sāpes var būt ne tikai pie iekaisuma, bet arī, piemēram, ja ir sēra korķi, kas spiež uz bungādiņu un var izraisīt sāpes, skaidro speciāliste. Sevišķi izplatīta šī problēma ir vasarās, kad bieži peldas, proti, sēra korķi uzbriest un spiež uz bungādiņu, izraisot sāpes.
Auss sāpju iemesli:
Ārējās auss ejas un/vai auss gliemežnīcas iekaisums. Raksturīgie simptomi ir auss sāpes, kas pastiprinās uzspiežot uz auss paugura, var būt dzirdes pasliktināšanās, pilnuma un spiediena sajūta ausī, auss ejas vai gliemežnīcas tūska, apsārtums, iespējams troksnis ausī, drudzis, auss ejas niezēšana, izdalījumi no auss.
Akūts auss vidējās daļas iekaisums. Auss vidējā daļa ir dobums, kas atrodas tūliņ aiz bungplēvītes. Liela nozīme ir Eistāhija kanālam (dzirdes kanāls), kas savieno bungdobumu ar rīkles augšējo daļu. Tas novada šķidrumu, kurš veidojas bungdobumā, ja Eistāhija kanāls tiek sašaurināts vai bloķēts, notiek šķidruma krāšanās bungdobumā, tas savukārt sekmē iekaisuma veidošanos. Bērniem Eistāhija kanāls ir īsāks un horizontālāks nekā pieaugušajiem, tādēļ ir augstāks risks vidusauss iekaisumiem.
Infekcija parasti ir vīrusu vai baktēriju izraisīta. Ir vairāki iemesli, kas veicina šā kanāla funkcijas traucējumus, piemēram, saaukstēšanās, iesnas, pārmērīga un nepareiza deguna šņaukšana, palielināta vai iekaisusi aizdegunes mandele.
Kā atpazīt vidusauss iekaisumu?
Akūtam vidusauss iekaisumam ir raksturīgs straujš sākums. Izteiktas sāpes ausī, sāpes var būt durošas, pulsējošas, spiedošas. Iespējams, ka ir izdalījumi no auss, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, pilnuma sajūta ausī, dzirdes zudums slimajā ausī. Vispārējs organisma vājums, apetītes zudums, vemšana, caureja.
Ko darīt, ja sāp auss?
Visieteicamākais ir doties pie ģimenes ārsta, kurš, iespējams, Jūs nosūtīs pie speciālista, taču, ja tas nav iespējams, rekomendējam lietot jebkādus tūsku mazinošus deguna pilienus (piemēram, Xymelin, Vibrocil), kādu no antihistamīna preparātiem (Tavegyl, Fenkarol u.c.), ja pievienojas sāpes ausī un/vai temperatūra (rekomendējam dzert prettemperatūras zāles tikai tad ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 38,5`C, lai dotu iespēju organismam pašam cīnīties ), lietot pretsāpju zāles (piem., Ibumetīns).
Ko nevajadzētu darīt, ja sāp auss
Nav ieteicams ausi sildīt, vai pilināt tanī aptiekā nopērkamos ausu pilienus, līdz neesat konsultējies ar speciālistu. Tā pat arī, bez ārsta norādījumiem, nav ieteicams pilināt ausī dažādus šķidrumus, likt ausīs sīpolus, ģerānijas, vai izmantot kādu citu no „tautas metodēm”, jo tas var paaugstināt komplikāciju risku. Nekādā gadījumā pašam necensties ausi tīrīt
Pēc ārsta veiktās izmeklēšanas iespējams, tiks nozīmēta antibakteriāla terapija. Ir gadījumi, kad nepieciešams veikt bugplēvītes iegriešanu (paracentēzi), vai ventilācijas caurulītes (timpanostomas) ievietošau bungplēvitē, lai sekmētu strutu evakuāciju no bungdobuma, taču šādas manipulācijas tiek veiktas tikai smagos gadījumos, kad ir paaugstināts komplikāciju risks.