Šķaudi un klepo pareizi! Nedāvini savus vīrusu apkārtējiem.

Rudens un ziemas periodā biežāk nekā vasarā cilvēki mēdz sūdzēties par saaukstēšanās simptomiem un vidēji gada laikā mēdzam saaukstējas trīs reizes. Saaukstēšanos parasti pavada galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajūta un citas pazīmes.

Attiecīgi šķaudīšana un klepus ir mehānisms mūsu organismā, kas tiek iedarbināts tad, kad deguna vai kakla apvidū sakrājas pārāk daudz alergēnu, mikrobu, putekļu un tml. Tas ir dabisks veids, kā organisms rūpējas par kakla, deguna, rīkles un elpceļu tīrību. Klepus un šķaudīšana ir arī svarīgs elpceļu aizsargreflekss, kas var arī  liecināt par slimības sākumu, atgādina LOR Klīnikas otolaringologs Andrejs Lifšics.

Tautā sauktā saaukstēšanās ir augšējo elpceļu akūta vīrusu izraisīta saslimšana. Tipiskās saaukstēšanās izpausmes ir klepus, kakla sāpes, iesnas, paaugstināta temperatūra un šķaudīšana. Šīs izpausmes jeb simptomi parasti sākās pēkšņi un pāriet 7 līdz 10 dienu laikā, tomēr mēdz būt arī gadījumi, kad kāds no šiem simptomiem var ilgt pat trīs nedēļas. Saaukstēšanās simptomus var izraisīt vairāk nekā 200 dažādu vīrusu

Ja tomēr nav izdevies izvairīties no saslimšanas, pats svarīgākais ir palikt mājās. Vienlaikus iesnu vai neliela klepus gadījumā, kad nekas cits nekaiš, piemēram, nav temperatūra vai vispārēja vājuma nelielas pastaigas svaigā gaisā nekādu ļaunumu nenodarīs.

Citus pasargāt no sava vīrusa ir iespējams, klepus un šķaudīšanas brīdī aizsegt degunu un muti. Vislabāk ir izmantot vienreizējās salvetes, un pēc tam ieteicams nomazgāt rokas ar ziepēm. Ja tomēr kādā brīdi salvetes nav, jāiemācās klepot vai šķaudīt elkonī, lai mikrobi netiktu nodoti tālāk, piemēram, sasveicinoties vai pieskaroties durvju kliņķim.

Vēl viens svarīgs aspekts, proti, šķaudīšanu nav jācenšas aizturēt. Nedrīkst aizspiest nāsis, jo tas var veicināt gļotu iekļūšanu deguna blakusdobumos un ausīs, kur var sākt attīstīties infekcija, jo gļotas ir uzskatāmas par infekcijas avotu. Šķaudot gaisa ātrums sasniedz pat 160 kilometri stundā, kā arī vienā šķaudienā vidēji var būt ap 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju.

Tādēļ saprotot, ka rudens laikā apkārt klejo daudz vairāk mikrobu un vīrusu, pasargāsim sevi un savus tuvākos, atgādina LOR Klīnikas otolaringologs A.Lifšics.