Tava balss – instruments, kas jāsaudzē!

Balss ir sarežģīts un brīnišķīgs biofizikāls mehānisms. Tā rodas, izelpotajam gaisam plūstot caur balseni un mutes dobumu. Balss saites vibrē atkarībā no to īpašībām, saspringuma un gaisa plūsmas spēka – vidēji no 100 līdz 250 reižu sekundē (Hz), kas atšķiras atkarībā no cilvēka dzimuma un vecuma. Tas nozīmē, ka balss saitēm ir jāstrādā ļoti ātri un precīzi, lai radītu skanīgu un kvalitatīvu balsi, skaidro LOR klīnikas audiologopēde Marta Mežaraupa.

Tomēr balss kvalitāti nosaka ne tikai saišu darbs – to ietekmē arī skaņas rezonanse mutē, degunā un pat krūškurvī. Vienkāršoti runājot, balss veidojas trīs līmeņos:

• plaušas nodrošina gaisu jeb enerģiju,
• balss saites rada skaņu jeb avotu,
• mutes un deguna dobums to pārveido unikālā tembrā jeb filtrā.

Ja balss tiek ilgstoši lietota nepareizi vai pārslogota, var ciest visi šie trīs līmeņi. Rezultātā rodas funkcionāli traucējumi – aizsmakums, balss nogurums, vai arī strukturāli bojājumi, piemēram, balss saišu mezgliņi.

Iedomājieties – no rīta pamostoties, balss ir pilnībā pazudusi. Jūs nevarat sasveicināties ar ģimeni, piezvanīt kolēģim vai skaidri izteikt domas. Katrs vārds nāk ar piepūli, saruna kļūst par izaicinājumu, bet emocijas paliek “iesprostotas”, jo pietrūkst skaņas, kas tām dotu formu.

Balss ir mūsu galvenais komunikācijas instruments, identitātes daļa un bieži vien arī darba rīks. Tikai tad, kad to zaudējam, saprotam, cik ļoti tā ietekmē ikdienu – sākot no vienkāršas sarunas līdz profesionālai darbībai. Tāpēc rūpes par balsi jeb balss ergonomika ir svarīgas ikvienam – gan pedagogiem, ārstiem, aktieriem un dziedātājiem, gan visiem, kas ikdienā daudz runā un vēlas saglabāt labu komunikācijas kvalitāti ilgtermiņā.

Balss ergonomikas pamatprincipi

• Elpošana – balss dzinējspēks
  Balss kvalitāte tieši atkarīga no elpošanas. Optimālā ir diafragmālā jeb “vēdera” elpošana, kas nodrošina vienmērīgu gaisa plūsmu un mazāku slodzi balss saitēm. Cilvēkiem, kuri apgūst šādu elpošanu, balss nogurums mazinās, un balsene spēj kvalitatīvi darboties ilgāk.

Izmēģiniet: nogulieties uz muguras, vienu roku novietojiet uz krūškurvja, otru – uz vēdera. Ieelpojot mēģiniet “piepūst balonu vēderā”, lai tieši vēders paceļas, bet krūškurvis paliek mierīgs. Ja tas izdodas viegli, izmantojiet šo elpošanu arī runājot. Ja ir grūtības – iespējams, Jums raksturīga seklā elpošana vai pastiprināts stress ikdienā. Trenējieties vismaz 5 minūtes dienā.

• Balss saišu mitrināšana
  Balss saites pārklāj gļotāda, kas vibrē ļoti smalki un tai vajadzīgs pietiekams mitrums. Sausas balss saites kļūst trauslas, stīvas un rada aizsmakumu. Tās var salīdzināt ar neieeļļotām durvju eņģēm, kas griežas ar grūtībām un rada čīkstošu skaņu.
  Dzert ūdeni regulāri – nelielos daudzumos visas dienas garumā. Papildu palīdz mitrs telpu gaiss un īsas tvaika inhalācijas.
• Skaļuma modulācija
  Gan čukstēšana, gan kliegšana kaitē balsij. Čukstot saites beržas pārāk cieši, bet kliedzot – tiek pārslogotas. Drošākais veids ir runāt dabiskā, vidējā skaļumā. Ja nepieciešams, izmantojiet mikrofonu vai pieejiet tuvāk sarunu biedram.
• Pauzes
  Balss saites ir muskuļi, kas nogurst gluži kā rokas vai kājas. Pēc ilgstošas runāšanas tām vajadzīga atpūta. Ieplānojiet vismaz 10 minūšu klusuma pauzi pēc intensīvas runas vai dziedāšanas.
• Atpūta un miegs
  Nogurums padara balsi ievainojamāku. Ja ķermenis nav atpūties, balss atjaunojas lēnāk, un aizsmakums var rasties pat pēc nelielas slodzes. Regulārs miega režīms (7–8 stundas) ir priekšnoteikums labai balss veselībai.
• Kaitīgo ieradumu mazināšana
  Kofeīns, alkohols un nikotīns sausina un kairina gļotādas. Tas padara balss saites mazāk elastīgas, trauslas un vieglāk ievainojamas. Ierobežojot šo vielu lietošanu, balss kļūs skaidrāka un izturīgāka.

Praktiski ieteikumi ikdienai

• Vienmēr turiet līdzi ūdens pudeli un izdzeriet pāris malkus ik pēc 30–40 minūtēm.
• Ja jārunā trokšņainā vidē, izmantojiet mikrofonu vai pieejiet tuvāk, nevis paaugstiniet balsi.
• Plānojiet 5–10 minūšu pārtraukumu katru stundu – tas palīdz gan Jums, gan klausītājiem.
• Pirms lielas balss slodzes dienas īpaši parūpējieties par miegu un atpūtu.
• Katru kafijas vai alkohola krūzi kompensējiet ar vienu glāzi ūdens.
• Ja gribas krekšķināt, labāk iedzeriet malku ūdens.

Kad noteikti jāvēršas pie speciālista?

• Aizsmakums ilgāk nekā 2 nedēļas bez akūtas slimības pazīmēm.
• Pēkšņa balss pazušana vai izteiktas izmaiņas (balss kļūst ļoti klusa, griezīga vai lūzt).
• Pastāvīga krekšķināšana, sajūta par “kamolu kaklā” vai bieža klepošana.
• Nogurums vai sāpes kaklā pēc nelielas slodzes.
• Grūtības modulēt balsi, īpaši uz augstām notīm.
• Atkārtotas vai biežas balss problēmas pēc slodzes.
• Spiediena, dedzināšanas vai mehāniskas traucējuma sajūta balsenes rajonā.
• Elpošanas grūtības vai trokšņaina elpošana kopā ar balss izmaiņām.

Balss veselība nav luksuss – tā ir ikdienas nepieciešamība, gluži kā rūpes par redzi vai muguru.