Vai bērnam ļaut šņaukāties?

Degunam ir daudz funkciju.

Vispirms jau elpošana, kas palīdz nodrošināt citas deguna funkcijas – gaisa attīrīšanu un sasildīšanu. Gaisu attīrīt palīdz deguna epitēlija skropstiņas kopā ar gļotu izdalīto sekrētu. Tas normāli virzās aizdegunes virzienā, proti, no ārpuses uz iekšu nododot informāciju par svešajiem antigēniem mandelēm, kas veido organisma imunitāti. Svešās daļiņas, tos starp arī mikrobi tiek norīti, un tos kuņģī iznīcina sālsskābe. Tādēļ deguna sekrēta vilkšana uz iekšu ir pieļaujama un sakrīt ar dabisko gļotu virzību, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe prof. Ligija Ķīse.

Turpretī deguna šņaukšana ar spēku ir līdzīga kaķa glaudīšanai pret spalvu. Protams, ka var, bet redzēsiet, ko teiks kaķis. Deguna gļotās atrodam arī dažādas pret mikrobu un pretvīrusu vielas, tādēļ svarīgi pasargāt deguna gļotādu no izžūšanas, kas īpaši raksturīgs sākoties apkures sezonai vai lietojot kondicionierus, uzsver prof. L.Ķīse.

Otra svarīga deguna funkcija ir oža. Tā vienlaikus ir aizsargfunkcija, lai, piemēram, noteiktu ēdiena kvalitāti un garšu, ka arī kaitīgās vielas. Ožai ir būtiska nozīme cilvēku komunikācijā, proti, lietojam smaržas, lai radītu patīkamu iespaidu. Svarīgi arī “saost” savu īsto partneri un bērnu tēvu, jo cilvēka dabiskajā smaržā ir iekļauta svarīga ģenētiska informācija. Ar smaržām saistītās mūsu atmiņas un emocijas. 

Kā pareizi šņaukt degunu?

Iesnu gadījumā grūtāk ir maziem bērniem, jo viņi neprot iztīrīt degunu. Attiecīgi tas apgrūtina ēšanas un gulēšanas procesu, rezultātā mazais raudulīgs savukārt vecāki uztraukti un noguruši. Ko darīt? Bērniem līdz piecu gadu vecumam labāk ļaut puņķus vilkt uz iekšu, nevis izšņaukt. Izdalījumu vilkšana aizdegunē ir fizioloģiska, jo atbilst deguna gļotādas skropstiņu kustību virzienam. Par to liecina arī biežais bērnu paradums vilkt “puņķus” uz iekšu. Ļaujiet viņiem to darīt!

Pieaugušie šņauc degunu ar lielu spēku, neņem vērā, ka gļotādas tūsku nevar izšņaukt. Līdz ar to sekrēts ar visiem mikrobiem nonāk deguna blakusdobumos, izraisot deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisumus. Tādēļ degunu nedrīkst šņaukt strauji un spēcīgi. Degunu šņaucam saudzīgi, aizspiežot vienu un tad otru nāsi.

Zīdaiņiem iesakām atsūkt deguntiņos esošo sekrētu, bet stipru iesnu gadījumos degunu var skalot ar speciālu „sālsūdeni”, bet pēc tam saudzīgi, vienu nāsi aizspiežot, atsūkt otru. Tomēr ar skalošanu aizrauties nevajag, tas darāms vien pāris reizes dienā.

Vīrusi mūs provocē šķaudīt un šņaukāties, lai pēc iespējas vairāk atrastu jaunus saimniekus un varētu vairoties. Kad daba ir devusi skaistu un sniegiem bagātu ziemu, bet Jums ir iesnas un klepus, bet nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, nav iemesla baidīties no tās bargā un asā vaiga. Dodieties pastaigās!

Deguns – visdīvainākais veidojums.

Tam ir spārni, ar kuriem nevar lidot. Tā mugura ir priekšpusē.

Un parasti tas lien ne savā kabatā. ( Lokenbahs,1874.)