Vējš sapūtis ausi? Kā rīkoties, ja tā sāp ļoti.

Rudens periods ar vēja brāzmām neskopojas, tādēļ ieteicams, īpaši tiem, kuriem ausis ir vājā vieta, saudzēt tās un parūpēties par ausu aizsardzību. Katrs, kuru reiz mocījušas ausu sāpes, zina, cik nepatīkamas un neizturamas tās mēdz būt. Kā izmērīt, vai auss sāp tik ļoti, ka palīdzība jāmeklē pie ārsta? Vai ausu sāpes mēdz pāriet? Un kādas var būt sekas? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem rod LOR Klīnikas otolaringologs  Askolds Akers.

Vējš var sapūst ausi? Ja sāp auss, tas nozīmē, ka ir auss iekaisums – iespējams, bungu dobumā, dzirdes kanālā. Protams, var būt iekaisums arī nevis vidusausī, bet ārējā ausī, stāsta Askolds Akers. Viņš uzsver, ka Latvijas nepastāvīgos laika apstākļos, kad ir te auksts, te silts, te sauss laiks, te mitrs  auss sāpes kļūst ļoti aktuālas – par tām biežāk sūdzas  bērni.  Visbiežākais auss sāpju iemesls ir iesnas, jo infekcija no deguna aiziet uz ausi. Un nekad otrādi. Ļoti reti ir ārējie faktori, piemēram, traumas, kad kāds iesitis vai trāpījis ar bumbu, un tad sākusies problēma. Tāpēc šajā rudenīgajā laikā svarīgākais ir, lai nebūtu iesnu, uzsver pieredzējušais otolaringologs.  Ja cilvēkam ir iesnas, ir liela iespējamība iedzīvoties arī auss sāpēs.

Dr. Askolds Akers savā praksē pārliecinājies, ka bērniem auss iekaisums novērots biežāk nekā pieaugušajiem. Un tam izskaidrojums ir pavisam vienkāršs: tā ir anatomiska īpašība, proti, bērnam viss ir mazāks un kanāls, kas iet no deguna uz ausi – īsāks. Ārsts stāsta, ka ir tādi bērniņi, kuriem pie katrām iesnām ir problēmas ar ausīm. Jo īpaši tiem, kuriem ir palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi, – tie aiztaisa ciet aizdeguni un zināmā mērā arī dzirdes kanālu. Auss sāpes var būt arī vienreizējas, durošas, kas pāriet un vairs neatkārtojas. Tad varbūt arī nav nepieciešams iet pie ārsta, bet, ja sāpes ir ilgstošas, piemēram, sāp visu nakti, tad gan jāiet pie ārsta. Speciālista palīdzību iesaku meklēt arī tad, ja pēkšņi un nezināmu iemeslu dēļ ir dzirdes pazeminājums. Bērnam to var diagnosticēt vecāki: novērojot, ka viņš televizoru skatās ļoti skaļi, neatbild uz jautājumiem utt. Savukārt pieaugušais to, ka viena vai otra auss dzird sliktāk, konstatē uzreiz.

Ja nav sāpju, nav temperatūras, iespējams, iemesls ir pavisam vienkāršs, proti, ārējā auss ejā ir sakrājies sērs. Iztīrot sēru, dzirde atjaunojas iepriekšējā līmenī un viss atkal ir kārtībā. Bet varbūt tas nav sērs, bet vidusauss iekaisums vai bungu dobumā sāk krāties sekrēts. Iespējams, ir vēl iekšējās auss vai dzirdes nerva bojājums, stāsta otolaringologs. Viņš uzsver, ja dzirdes pazeminājums ir pēkšņs, ļoti svarīgas ir pirmās 24 stundas. Tad nekādā gadījumā nedrīkst gaidīt, ka dzirde uzlabosies. Ja tas ir nerva bojājums, svarīgi uzsākt terapiju maksimāli ātri, pirmajās stundās. Iespējamas arī komplikācijas, kas saistītas ar aizauss kaula iekaisumu, kā arī dažādas citas, komplikācijas, un tad jau bez operācijas vairs neiztikt. Dakteris, uzsver, nemēģināt pašiem noteikt diagnozi un nenodarboties ar pašārstēšanos, jo to iespējams diagnosticēt tikai pie LOR, kurš ausi var apskatīt mikroskopā un, ja nepieciešams, veikt dzirdes pārbaudi un nozīmēt rentgenoloģisku izmeklēšanu.

Kā saprast, ka auss sāp tik ļoti, ka jāiet pie ārsta?

Auss sāpju stiprumu mehāniski izmērīt nevar, taču iespējams, ka auss sāpes ir spēcīgākas nekā zobu sāpes. Un, tā kā auss ir dzirde, kas ir ļoti svarīgs faktors, mans ieteikums būtu: ja ir kādas ausu problēmas, nenodarboties ar pašārstēšanos, bet tomēr vērsties pie ģimenes ārsta vai pie LOR speciālista. Jo diagnozi, kas noticis ar ausi, var noteikt tikai profesionālis un tikai apskatot ausi. Ir dzirdētas mammas sakām, ka bērnam ir vidusauss iekaisums, jo, uzspiežot uz austiņām, viņš saraujas, viņam sāp. Tā diagnozi nenosaka. Ir jāredz, kāda auss izskatās, un tikai tad var pateikt, vai tur ir kādas problēmas. Protams, katrs gadījums ir individuāls, tomēr jāatceras, ka sāpju gadījumā vizīti pie ārsta atlikt nevajadzētu. Parasti ausu sāpes rodas naktī, tādēļ būtu ieteicams reaģēt jau nākamajā rītā.

Ko darīt, ja ausu sāpes ir neciešamas?

Var lietot pretsāpju līdzekļus – Nurofen, Ibumetin. Ar tiem var mazināt kairinājumu, tomēr jāatceras, ka tie nomāc sekas, nevis cēloņus. Tādēļ pat tad, ja auss pēc pretsāpju līdzekļu lietošanas vairs nesāp, tik un tā būtu jāatrādās speciālistam, jo sāpju pazušana nav garantija, ka iekaisuma cēlonis ir izārstēts. Var pilināt deguna pilienus – tādā veidā mazināsies deguna gļotādas tūska, līdz ar to arī aizdegunē un zināmā mērā arī dzirdes kanālā.

Vai pret auss sāpēm palīdz kompreses?

Es neiesaku aizrauties ar auss kompresēm, jo, nepareizi lietotas, tās var radīt drīzāk pretēju efektu, nevis palīdzēt. Piemēram, ja ir vidusauss iekaisums, nepareizi ārstēts mājas apstākļos, tas var izraisīt dzirdes samazināšanos, pat meningītu un, iespējams, komplikācijas, kuru ārstēšanai nepieciešama operācija. Iespējams arī, ka šīs sāpes var kļūt hroniskas un ik pēc laika atkārtoties. Arī ausu pilienus, ko bez receptes var nopirkt aptiekā, nedrīkst pilināt pie katrām sāpēm. Piemēram, ja ir akūts iekaisums un bungplēvītes plīsums, tad, pilinot parastos pilienus, zāles var nonākt vidusausī, un tas nav labi. Var jau būt, ka pilieni noņem jutīgumu, bet teikt, ka tie ārstē, nebūtu korekti.

Vai var lidot, ja sāp ausis?

Pareizi būtu nelidot, ja cilvēkam sāp ausis, taču iesnu nav, bet ir bijušas un pārgājušas. Ieteiktu pilināt degunā pilienus, kas mazinās deguna gļotādas tūska, līdz ar to arī aizdegunē un zināmā mērā arī dzirdes kanālā. Deguna pilieniem obligāti vajadzētu būt līdzi arī, ja cilvēkam ir iesnas, un plānots lidot.  Svarīgi, lai pirms lidošanas un jo īpaši – pirms lidmašīnas nolaišanās, kad ausis mēdz aizkrist, deguns būtu maksimāli tīrs. Patiesībā, ja ir ļoti stipras iesnas, pareizi būtu nelidot, jo var sanākt nepatikšanas, brīdina otolaringologs.