LOR Klīnika
Neskaitāmiem cilvēkiem svarīgs darba instruments ir balss. Vai spējam iztēloties, cik stundas dienā runā skolotāji, bērnu dārza audzinātāji, pasniedzēji, klientu apkalpošanas speciālisti, nemitīgi pārpūlējot savas balss saites? Tāpēc noskaidrojam, kā rīkoties, lai balss nepieviļ, un kā saglabāt skanīgu balsi līdz sirmam vecumam, konsultē Marks Ronis, otolaringologs LOR klīnikā. Tā tikai šķiet – kas tur īpašs […]
Pavasaris ir īstais laiks rūpēties par ādas atjaunošanu, lai tā starotu un izskatītos veselīga. Viena no efektīvākajām metodēm, kas palīdz sasniegt šo mērķi, ir skaistuma injekcijas. Tās ne tikai uzlabo ādas izskatu, bet arī sniedz iespēju justies pārliecinātāk par sevi. Botulīna toksīna injekcijas Botulīna toksīna injekcijas ir drošs un efektīvs veids, kā novērst mīmikas krunciņu […]
Ausīs atrodas pārveidoti sviedru dziedzeri, proti, sēra dziedzeri, kas izstrādā dzeltenbrūnu sekrētu jeb sēru. Sēra izdalīšanās ir organisma aizsargreakcija pret putekļiem, svešķermeņiem, arī pret mikrobiem un sēnīšu infekcijām, kas var nokļūt ausīs. Tas attīra un dezinficē mūsu dzirdes orgānus. Katram cilvēkam sēra izdale notiek citādi, tieši tāpat kā sviedru dziedzeri mums katram funkcionē atšķirīgi – […]
Lasīt vairāk
Deguna skalošana ir vienkāršs, ērts un efektīvs veids, kā mazināt tūsku un izdalījumus no deguna un saīsināt slimošanas laiku. Kā šo procedūru veikt pareizi un, galvenais, ar ko skalot degunu – skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe DAIGA LIFŠICA. Daudziem deguna skalošana saistās ar senu tautas metodi, ko mūsdienās vairs neizmanto. Vai tā ir taisnība? Tas ir […]
AllergyChip – alerģijas testēšana, kas paver jaunas iespējas Kas ir alerģija? Alerģija ir imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem, piemēram, putekļiem, pārtiku, medikamentiem, dzīvnieku spalvām un citām vielām. Iespējamo pārbaudāmo alergēnu spektrs pašlaik ir ļoti plašs, tāpēc svarīgi noskaidrot alerģijas izraisītāju, jo ārstēšanas taktika dažādu alergēnu gadījumā var […]
LOR Klīnikas speciālisti piedāvā veikt pilna spektra dzirdes diagnostiku: toņa audiometriju, valodas audiometriju un brīvā lauka audiometriju. Mūsu klīnikas lepnums ir moderna brīvā lauka audiometrijas telpa – brīvā lauka audiometrija ļauj precīzi noteikt dzirdes problēmas gan pacientiem, kuri lieto dzirdes aparātus, gan bērniem un pieaugušajiem ar kohleārajiem implantātiem. Laba dzirde ir spēja sadzirdēt visas skaņas, […]
Sensorās šūnas ausīs palīdz sadzirdēt. Pakļaušana skaļām skaņām laika gaitā izraisa šo sensoro šūnu nogurumu. Rezultāts ir īslaicīgs dzirdes zudums vai tinīts (skaņas ausīs). Piemēram, persona, kura apmeklē skaļus koncertus, pēc tam var just apslāpētu dzirdi, zvanīšanu vai dūkšanu ausīs. Tas bieži uzlabojas, atjaunojoties sensorajām šūnām. Tomēr, regulāri pakļaujot dzirdi skaļiem vai ilgstošiem trokšņiem, sensorās […]
Apmēram 5-10% cilvēku mēdz būt tā saucamie mandeļu korķi jeb tonsilīti. Vairumam tie rada nepatīkamu smaku no mutes, daudziem arī diskomforta sajūtu kaklā. Labā ziņa – no mandeļu korķiem var atbrīvoties, izmantojot efektīvu metodi, kuru sauc par kriptolīzi. Kas tas ir un kā norit procedūra, skaidro LOR klīnikas otorinolaringologs ILZE SOKOLOVA Vispirms, lūdzu, pastāstiet, kas […]
Lasīt vairāk
Deguna starpsienas deviācija sastopama pat līdz 80% cilvēku, tomēr simptomus tā rada apmēram 30% gadījumā. Ļoti daudzi pacienti ir neizpratnē, kad tiek konstatēta deguna starpsienas deviācija, jo viņiem deguna traumas nav bijušas. Tomēr deguna starpsienas izliekums var veidoties jau pirms dzimšanas vai uzreiz pēc dzimšanas, ja ir bijusi dzemdību trauma degunam. Retos gadījumos šķība starpsiena […]
Ausīs atrodas pārveidoti sviedru dziedzeri, proti, sēra dziedzeri, kas izstrādā dzeltenbrūnu sekrētu jeb sēru. Sēra izdalīšanās ir organisma aizsargreakcija pret putekļiem, svešķermeņiem, arī pret mikrobiem un sēnīšu infekcijām, kas var nokļūt ausīs. Tas attīra un dezinficē mūsu dzirdes orgānus. Katram cilvēkam sēra izdale notiek citādi, tieši tāpat kā sviedru dziedzeri mums katram funkcionē atšķirīgi – […]
Lasīt vairāk
Ko darīt, ja sāp auss Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts viduasuss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekausms. Par to, ka bērnam sāp auss, var liecināt pastiprināta ausu aiztikšana, nereaģēšana uz skaņām, drudzis, nemiers un raudulīgums, kā arī līdzsvara traucējumi. Pēc literatūras datiem bērniem […]
Lasīt vairāk
Otolaringoloģe Ligita Kupica ir Latvijā vienīgā, kura veic bungplēvītes caurumu ārstēšanas operāciju. Viņa izmanto pacienta asinis, lai izveidotu dziedējošu membrānu, kas palīdz ātrāk un vieglāk risināt šo problēmu. Latvijā jūs vienīgā veicat šo unikālo operāciju. Izskaidrojiet, lūdzu, tās principu! Tā paredzēta gadījumiem, kad bungplēvītē ir izveidojies caurums, piemēram, pēc akūta vidusauss iekaisuma, kas biežāk skar […]
Vasara – laiks, kad izbaudām saules siltumu, uzņemam vitamīnus, ēdot svaigas ogas un dārzeņus, atpūšamies pie jūras vai ezera. Tomēr dažreiz prieka baudīšanu vasarā var iztraucēt kukaiņu kodumi. Siltajās dienās un vasaras vakaros paradās odi, dunduri, kā arī citi kukaiņi, pēc kuru kodiena var sākties nieze, pietūkums un var būt arī dzīvībai bīstami gadījumi, skaidro […]
Deguna skalošana ir vienkāršs, ērts un efektīvs veids, kā mazināt tūsku un izdalījumus no deguna un saīsināt slimošanas laiku. Kā šo procedūru veikt pareizi un, galvenais, ar ko skalot degunu – skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe DAIGA LIFŠICA. Daudziem deguna skalošana saistās ar senu tautas metodi, ko mūsdienās vairs neizmanto. Vai tā ir taisnība? Tas ir […]
Deguna blakusdobumu sistēmu veido divi augšžokļa dobumi, divi pieres dobumi, etmoidālās šūnas un divi spārnukaula dobumi, skaidro LOR klīnikas otolaringoloģe Daiga Lifšica. Tie lokalizējas starp degunu, acīm un galvas smadzenēm. Deguna blakusdobumu sienas, gluži tāpat kā deguna dobumu, izklāj gļotāda ar skropstiņepitēliju, kurā tiek ražots sekrēts, ko skropstiņas virza deguna dobumu atveru virzienā, nepārtraukti attīrot […]
Vai grūtniece drīkst lietot deguna pilienus? Lai arī gaisā jaušams pavasaris, nekur nav pazuduši vīrusi, kas izraisa augšējo elpceļu infekcijas, tostarp iesnas. Par tām mēdz uztraukties daudzas topošās māmiņas, jo šaubās, vai drīkst lietot deguna pilienus, nekaitējot mazulim. Kā ārstēt iesnas bērniņa gaidīšanas laikā un vai drīkst lietot deguna pilienus, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Ilze […]
LOR Klīnikas speciālisti piedāvā veikt pilna spektra dzirdes diagnostiku: toņa audiometriju, valodas audiometriju un brīvā lauka audiometriju. Mūsu klīnikas lepnums ir moderna brīvā lauka audiometrijas telpa – brīvā lauka audiometrija ļauj precīzi noteikt dzirdes problēmas gan pacientiem, kuri lieto dzirdes aparātus, gan bērniem un pieaugušajiem ar kohleārajiem implantātiem. Laba dzirde ir spēja sadzirdēt visas skaņas, […]
Biorevitalizācija jeb dziļā mitrināšana ir estētiskās medicīnas injekciju metode, ar kuras palīdzību tiek atjaunots hialuronskābes deficīts ādā, stimulēta kolagēna produkcija, piešķirot tai jaunas, veselas ādas svaigumu, mirdzumu un elastīgumu. Organismā esošais kolagēns ir proteīns, kas ir ādas, kaulu, skrimšļu, muskuļu un saišu sastāvā. To ražo fibroblasti – šūnas, kas atrodas dažādos saistaudos, arī ādā. Kolagēns gluži […]
Apmēram 5-10% cilvēku mēdz būt tā saucamie mandeļu korķi jeb tonsilīti. Vairumam tie rada nepatīkamu smaku no mutes, daudziem arī diskomforta sajūtu kaklā. Labā ziņa – no mandeļu korķiem var atbrīvoties, izmantojot efektīvu metodi, kuru sauc par kriptolīzi. Kas tas ir un kā norit procedūra, skaidro LOR klīnikas otorinolaringologs ILZE SOKOLOVA Vispirms, lūdzu, pastāstiet, kas […]
Lasīt vairāk
Ikviens no mums piedzīvojis reiboni – kad viss ap tevi griežas, zūd līdzsvara sajūta, rodas slikta dūša… visbiežāk šādu reakciju rada griešanās karuselī vai izteiktas paģiras. Taču stipru reiboni, nepatīkamas izjūtas var radīt arī ausī esošo kristālu izkustēšanās, pārvietošanās uz pusloka kanāliem. Kā stāsta LOR klīnikas otolaringologs, neiroLORS Atis Legzdiņš, šāda ķibele pēkšņi un negaidīt […]
Lasīt vairāk
Ko darīt, ja sāp auss Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts viduasuss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekausms. Par to, ka bērnam sāp auss, var liecināt pastiprināta ausu aiztikšana, nereaģēšana uz skaņām, drudzis, nemiers un raudulīgums, kā arī līdzsvara traucējumi. Pēc literatūras datiem bērniem […]
Lasīt vairāk
Biorevitalizācija jeb dziļā mitrināšana ir estētiskās medicīnas injekciju metode, ar kuras palīdzību tiek atjaunots hialuronskābes deficīts ādā, stimulēta kolagēna produkcija, piešķirot tai jaunas, veselas ādas svaigumu, mirdzumu un elastīgumu. Organismā esošais kolagēns ir proteīns, kas ir ādas, kaulu, skrimšļu, muskuļu un saišu sastāvā. To ražo fibroblasti – šūnas, kas atrodas dažādos saistaudos, arī ādā. Kolagēns gluži […]
Kņudināšana kaklā, kakla sāpes, ilgstošs krekšķis… Tās ir pazīmes, kas var liecināt par ekstraezofagālā refluksa slimību jeb laringofaringeālā atviļņa slimību. Tā pēdējos gados skar arvien vairāk cilvēku un rada neērtības ikdienā, uzsver LOR klīnikas otolaringoloģe Ilze Sokolova. «Tomēr, uzmeklējot labu speciālistu, atrodot problēmas cēloni un to risinot, iespējams dzīvot bez traucējošiem simptomiem,» norāda klīnikas otolaringologs […]
Lasīt vairāk
LOR Klīnikas speciālisti piedāvā veikt pilna spektra dzirdes diagnostiku: toņa audiometriju, valodas audiometriju un brīvā lauka audiometriju. Īpašs mūsu klīnikas lepnums ir Latvijā lielākā un modernākā brīvā lauka audiometrijas telpa – brīvā lauka audiometrija ļauj precīzi noteikt dzirdes problēmas gan pacientiem, kuri lieto dzirdes aparātus, gan bērniem un pieaugušajiem ar kohleārajiem implantātiem. Laba dzirde ir […]
Mēs, cilvēki, mēdzam būt neapmierināti, ja ir par karstu, tad mēs prasām vēsu gaisu un patīkamu vējiņu, tiklīdz ir nedaudz vēsāks, mēs uzreiz lūkojam siltuma. Komfortabls klimats ir nepieciešams mums gan birojā, gan mājās, automašīnās un pat veikalos. Šobrīd kondicionieri no luksusa ierīces izredzētajiem ir kļuvuši par mūsu dzīves daļu, gribam to vai nē. Bet! […]
Lasīt vairāk
Aizlikts deguns un iesnas ir bieži sastopama problēma. Ar augšējo elpceļu saslimšanām, vidēji bērns slimo no sešām līdz astoņām reizēm gadā. Aptuveni 5-10% saslimšanas gadījumu komplicējas ar akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Inga Bite. Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir kontaktā ar potenciāli kaitīgām substancēm no apkārtējās vides. Elpceļu gļotādās ir […]
Lasīt vairāk
Vasara – laiks, kad izbaudām saules siltumu, uzņemam vitamīnus, ēdot svaigas ogas un dārzeņus, atpūšamies pie jūras vai ezera. Tomēr dažreiz prieka baudīšanu vasarā var iztraucēt kukaiņu kodumi. Siltajās dienās un vasaras vakaros paradās odi, dunduri, kā arī citi kukaiņi, pēc kuru kodiena var sākties nieze, pietūkums un var būt arī dzīvībai bīstami gadījumi, skaidro […]
Neskaitāmiem cilvēkiem svarīgs darba instruments ir balss. Vai spējam iztēloties, cik stundas dienā runā skolotāji, bērnu dārza audzinātāji, pasniedzēji, klientu apkalpošanas speciālisti, nemitīgi pārpūlējot savas balss saites? Tāpēc noskaidrojam, kā rīkoties, lai balss nepieviļ, un kā saglabāt skanīgu balsi līdz sirmam vecumam, konsultē Marks Ronis, ārsts-otolaringologs LOR klīnikā Tā tikai šķiet – kas tur īpašs […]
Deguna skalošana ir vienkāršs, ērts un efektīvs veids, kā mazināt tūsku un izdalījumus no deguna un saīsināt slimošanas laiku. Kā šo procedūru veikt pareizi un, galvenais, ar ko skalot degunu – skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe DAIGA LIFŠICA. Daudziem deguna skalošana saistās ar senu tautas metodi, ko mūsdienās vairs neizmanto. Vai tā ir taisnība? Tas ir […]
Deguna starpsienas deviācija sastopama pat līdz 80% cilvēku, tomēr simptomus tā rada apmēram 30% gadījumā. Ļoti daudzi pacienti ir neizpratnē, kad tiek konstatēta deguna starpsienas deviācija, jo viņiem deguna traumas nav bijušas. Tomēr deguna starpsienas izliekums var veidoties jau pirms dzimšanas vai uzreiz pēc dzimšanas, ja ir bijusi dzemdību trauma degunam. Retos gadījumos šķība starpsiena […]
Kņudināšana kaklā, kakla sāpes, ilgstošs krekšķis… Tās ir pazīmes, kas var liecināt par ekstraezofagālā refluksa slimību jeb laringofaringeālā atviļņa slimību. Tā pēdējos gados skar arvien vairāk cilvēku un rada neērtības ikdienā, uzsver LOR klīnikas otolaringoloģe Ilze Sokolova. «Tomēr, uzmeklējot labu speciālistu, atrodot problēmas cēloni un to risinot, iespējams dzīvot bez traucējošiem simptomiem,» norāda klīnikas otolaringologs […]
Lasīt vairāk
Rudens un ziemas periodā biežāk nekā vasarā cilvēki mēdz sūdzēties par saaukstēšanās simptomiem un vidēji gada laikā mēdzam saaukstējas trīs reizes. Saaukstēšanos parasti pavada galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajūta un citas pazīmes. Attiecīgi šķaudīšana un klepus ir mehānisms mūsu organismā, kas tiek iedarbināts tad, kad deguna vai kakla apvidū sakrājas pārāk daudz […]
Mūsdienās visus akūtus deguna blakusdobuma iekaisumus apzīmē ar terminu “akūts rinosinusīts”, ko tautā vairāk atpazīst kā haimorītu, taču ”haimorīts” apzīmē tikai augšžokļa dobuma iekaisumu, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs. Kā rodas Haimorīts? Vairumā gadījumu akūtu haimorītu izraisa vīrusi, ko mēdzam saukt par saaukstēšanos vai iesnām, ar ko pieaugušie gadā vidēji saskaras 2-5 reizes, bet […]
Deguna starpsienas deviācija sastopama pat līdz 80% cilvēku, tomēr simptomus tā rada apmēram 30% gadījumā. Ļoti daudzi pacienti ir neizpratnē, kad tiek konstatēta deguna starpsienas deviācija, jo viņiem deguna traumas nav bijušas. Tomēr deguna starpsienas izliekums var veidoties jau pirms dzimšanas vai uzreiz pēc dzimšanas, ja ir bijusi dzemdību trauma degunam. Retos gadījumos šķība starpsiena […]
Ausīs atrodas pārveidoti sviedru dziedzeri, proti, sēra dziedzeri, kas izstrādā dzeltenbrūnu sekrētu jeb sēru. Sēra izdalīšanās ir organisma aizsargreakcija pret putekļiem, svešķermeņiem, arī pret mikrobiem un sēnīšu infekcijām, kas var nokļūt ausīs. Tas attīra un dezinficē mūsu dzirdes orgānus. Katram cilvēkam sēra izdale notiek citādi, tieši tāpat kā sviedru dziedzeri mums katram funkcionē atšķirīgi – […]
Lasīt vairāk
Ko darīt, ja sāp auss Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts vidusauss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekaisums. Pēc literatūras datiem bērniem līdz 3 gadu vecumam 83% gadījumu ir bijis vidusauss iekaisums, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Galvenais iemesls ausu sāpēm bērniem […]
Lasīt vairāk
Mēs, cilvēki, mēdzam būt neapmierināti, ja ir par karstu, tad mēs prasām vēsu gaisu un patīkamu vējiņu, tiklīdz ir nedaudz vēsāks, mēs uzreiz lūkojam siltuma. Komfortabls klimats ir nepieciešams mums gan birojā, gan mājās, automašīnās un pat veikalos. Šobrīd kondicionieri no luksusa ierīces izredzētajiem ir kļuvuši par mūsu dzīves daļu, gribam to vai nē. Bet! […]
Lasīt vairāk
Vasara – laiks, kad izbaudām saules siltumu, uzņemam vitamīnus, ēdot svaigas ogas un dārzeņus, atpūšamies pie jūras vai ezera. Tomēr dažreiz prieka baudīšanu vasarā var iztraucēt kukaiņu kodumi. Siltajās dienās un vasaras vakaros paradās odi, dunduri, kā arī citi kukaiņi, pēc kuru kodiena var sākties nieze, pietūkums un var būt arī dzīvībai bīstami gadījumi, skaidro […]
Sensorās šūnas ausīs palīdz sadzirdēt. Pakļaušana skaļām skaņām laika gaitā izraisa šo sensoro šūnu nogurumu. Rezultāts ir īslaicīgs dzirdes zudums vai tinīts (skaņas ausīs). Piemēram, persona, kura apmeklē skaļus koncertus, pēc tam var just apslāpētu dzirdi, zvanīšanu vai dūkšanu ausīs. Tas bieži uzlabojas, atjaunojoties sensorajām šūnām. Tomēr, regulāri pakļaujot dzirdi skaļiem vai ilgstošiem trokšņiem, sensorās […]
Kas ir oža un kāpēc tā ir nozīmīga? Oža jeb smaržas sajūta ir viena no cilvēka pamatmaņām, kas rodas, ieelpojot gaistošas vielas, kuras piesaistās īpašiem ožas receptoriem deguna dobumā, kuri uztverto informāciju par gaisa sastāvu pārvada uz ožas centriem galvas smadzenēs tālākai analīzei, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Anda Pūķe Ožai ir daudz lielāka nozīme mūsu […]
Lasīt vairāk
Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka ar laiku alerģija var pāriet pati no sevis, taču tā cilvēku var mocīt ļoti ilgi, jo patiesībā nepāriet nekad – tā ir diagnoze uz mūžu. Ir pierādījies arī tas, ka alerģiskums dzīves laikā nevis mazinās, bet, tieši otrādi, ar gadiem tikai pieaug. Piemēram, ja ir alerģija pret pavasara ziedputekšņiem, tad, […]
LOR Klīnikas speciālisti piedāvā veikt pilna spektra dzirdes diagnostiku: toņa audiometriju, valodas audiometriju un brīvā lauka audiometriju. Īpašs mūsu klīnikas lepnums ir Latvijā lielākā un modernākā brīvā lauka audiometrijas telpa – brīvā lauka audiometrija ļauj precīzi noteikt dzirdes problēmas gan pacientiem, kuri lieto dzirdes aparātus, gan bērniem un pieaugušajiem ar kohleārajiem implantātiem. Laba dzirde ir […]
Reiboņi jeb vestibulārās funkcijas traucējumi var attīstīties jebkurā vecumā, taču bērniem tie bieži tā arī paliek nediagnosticēti. Tas notiek gan tāpēc, ka bērns vēl nerunā un/vai nespēj aprakstīt savas sajūtas, gan arī tāpēc, ka bērniem vestibulārās funkcijas nelieli traucējumi tiek labi kompensēti un sūdzības bieži tiek attiecinātas uz vispārējo nespēku vai organisma funkcionālo stāvokli, skaidro […]
Oža ir viena no mūsu pamatmaņām. Tā ir tik dabiska, ka to, ka spējam sasmaržot un saost, ikdienā pat īsti nepamanām. Par šo maņu parasti atceramies tikai tad, kad oža pasliktinājusies vai, piemēram, pazudusi pavisam. Kāpēc tā var notikt un kā rīkoties stāsta LOR klīnikas otorinolaringoloģe Pūķe. Oža ir smaržas sajūta. Tā rodas, kad gaistoša […]
Mūsdienās visus akūtus deguna blakusdobuma iekaisumus apzīmē ar terminu “akūts rinosinusīts”, ko tautā vairāk atpazīst kā haimorītu, taču ”haimorīts” apzīmē tikai augšžokļa dobuma iekaisumu, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs. Kā rodas Haimorīts? Vairumā gadījumu akūtu haimorītu izraisa vīrusi, ko mēdzam saukt par saaukstēšanos vai iesnām, ar ko pieaugušie gadā vidēji saskaras 2-5 reizes, bet […]
DataMed piedāvā palīgu pacientam drošai, attālinātai saziņai ar ārstu. Kā tas darbojas: Pacients un ārsts sistēmā pierakstās ar internetbanku banku vai e-parakstu, dodoties uz konsultacijas.datamed.lv Pacients izvēlas savu ģimenes ārstu vai speciālistu, no kura nepieciešama konsultācija, Pacients ieraksta īsu radušos veselības problēmu aprakstu un norāda savu kontaktinformāciju. Ja pacients ir izvēlējies maksas pakalpojumu, tad jāveic […]
Ko darīt, ja sāp auss Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts vidusauss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekaisums. Pēc literatūras datiem bērniem līdz 3 gadu vecumam 83% gadījumu ir bijis vidusauss iekaisums, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Auss sāpju iemesli: Ārējās auss […]
Rudens un ziemas periodā biežāk nekā vasarā cilvēki mēdz sūdzēties par saaukstēšanās simptomiem un vidēji gada laikā mēdzam saaukstējas trīs reizes. Saaukstēšanos parasti pavada galvassāpes, šķaudīšana, aizlikts deguns, sāpes kaklā, slikta pašsajūta un citas pazīmes. Attiecīgi šķaudīšana un klepus ir mehānisms mūsu organismā, kas tiek iedarbināts tad, kad deguna vai kakla apvidū sakrājas pārāk daudz […]
Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir kontaktā ar potenciāli kaitīgām substancēm no apkārtējās vides. Elpceļu gļotādās ir atbilstošs vietējās aizsardzības mehānisms, kas nepieciešams, lai novērstu infekcijas vai bojājuma rašanos. Deguna gļotādu sedz skropstiņepitēlijs, proti, skropstiņas, kas kustas pretēji gaisa virzienam, attīrot to. Gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri, kuru veidotajam sekrētam ir aizsargājošas īpašības. Gļotas […]
Deguna starpsienas deviācija sastopama pat līdz 80% cilvēku, tomēr simptomus tā rada apmēram 30% gadījumā. Ļoti daudzi pacienti ir neizpratnē, kad tiek konstatēta deguna starpsienas deviācija, jo viņiem deguna traumas nav bijušas. Tomēr deguna starpsienas izliekums var veidoties jau pirms dzimšanas vai uzreiz pēc dzimšanas, ja ir bijusi dzemdību trauma degunam. Retos gadījumos šķība starpsiena […]
Rudens periods ar vēja brāzmām neskopojas, tādēļ ieteicams, īpaši tiem, kuriem ausis ir vājā vieta, saudzēt tās un parūpēties par ausu aizsardzību. Katrs, kuru reiz mocījušas ausu sāpes, zina, cik nepatīkamas un neizturamas tās mēdz būt. Kā izmērīt, vai auss sāp tik ļoti, ka palīdzība jāmeklē pie ārsta? Vai ausu sāpes mēdz pāriet? Un kādas […]
Lasīt vairāk
Ikviens no mums piedzīvojis reiboni – kad viss ap tevi griežas, zūd līdzsvara sajūta, rodas slikta dūša… visbiežāk šādu reakciju rada griešanās karuselī vai izteiktas paģiras. Taču stipru reiboni, nepatīkamas izjūtas var radīt arī ausī esošo kristālu izkustēšanās, pārvietošanās uz pusloka kanāliem. Kā stāsta LOR klīnikas otolaringologs, neiroLORS Atis Legzdiņš, šāda ķibele pēkšņi un negaidīt […]
Lasīt vairāk
Spēja sajust smaržas ir ierasta un neatņemama cilvēka fizioloģijas īpatnība. Ja šī maņa nedarbojas, pazūd ļoti daudz kas no tā, ko uzskatām par pašsaprotamu.Bieži oža atjaunojas pati, taču reizēm paiet ilgāks laiks, un ožas traucējumi saglabājas. Tā kā oža ietekmē ne tikai mūsu ēšanas paradumus, bet arī dzīves kvalitāti kopumā, noteikti ir vērts meklēt risinājumu […]
Lasīt vairāk
Oža ir viena no mūsu pamatmaņām, un tai ir liela loma ikdienas dzīvē. Tās nozīmi nereti apjaušam tikai tad, kad oža pazūd, uzsver LOR Klīnikas otolaringoloģe, ožas speciāliste Anda Pūķe. Oža ir cieši saistīta ar garšas sajūtu – tā veicina ēstgribu un ļauj atpazīt dažādas garšas nianses, tāpēc pasliktināta vai izmainīta oža reizēm negatīvi ietekmē […]
Lasīt vairāk
Kņudināšana kaklā, kakla sāpes, ilgstošs krekšķis… Tās ir pazīmes, kas var liecināt par ekstraezofagālā refluksa slimību jeb laringofaringeālā atviļņa slimību. Tā pēdējos gados skar arvien vairāk cilvēku un rada neērtības ikdienā, uzsver LOR klīnikas otolaringoloģe Ilze Sokolova. «Tomēr, uzmeklējot labu speciālistu, atrodot problēmas cēloni un to risinot, iespējams dzīvot bez traucējošiem simptomiem,» norāda klīnikas otolaringologs […]
Lasīt vairāk
Saglabājoties karstam laikam, biežāk ir vērojama deguna asiņošana gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ilgstoši atrodoties karstumā, mūsu deguna gļotāda pārkaist, deguns ir sauss un sāk asiņot. Bet ir arī tādi cilvēki, kuriem asinsvadi atrodas tuvu deguna sieniņām. Viņiem, asinsspiedienam paaugstinoties un asinīm vairāk cirkulējot pa sīkajiem asinsvadiņiem, asinsvadi plīst un rodas asiņošana. Tas ir kā organisma […]
Lasīt vairāk
Vasarā, kad peldēšanas sezona rit pilnā sparā, gan bērni, gan pieaugušie arvien biežāk dodas peldēties. Taču dažkārt pēc peldēšanās var rasties nepatīkama sajūta. Slimība, kas tiek dēvēta par peldētāja ausi, izpaužas ar stiprām sāpēm un ir vasarai raksturīga vaina, taču to var iegūt jebkurā gadalaikā, nododoties ūdenspriekiem baseinos gan Latvijā, gan dienvidu zemēs. Viena no […]
Lasīt vairāk
Mēs, cilvēki, mēdzam būt neapmierināti, ja ir par karstu, tad mēs prasām vēsu gaisu un patīkamu vējiņu, tiklīdz ir nedaudz vēsāks, mēs uzreiz lūkojam siltuma. Komfortabls klimats ir nepieciešams mums gan birojā, gan mājās, automašīnās un pat veikalos. Šobrīd kondicionieri no luksusa ierīces izredzētajiem ir kļuvuši par mūsu dzīves daļu, gribam to vai nē. Bet! […]
Lasīt vairāk
Kas ir oža un kāpēc tā ir nozīmīga? Oža jeb smaržas sajūta ir viena no cilvēka pamatmaņām, kas rodas, ieelpojot gaistošas vielas, kuras piesaistās īpašiem ožas receptoriem deguna dobumā, kuri uztverto informāciju par gaisa sastāvu pārvada uz ožas centriem galvas smadzenēs tālākai analīzei, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Anda Pūķe Ožai ir daudz lielāka nozīme mūsu […]
Lasīt vairāk
Auss sēra korķa likvidēšana ir bieža procedūra, kas nereti prasa lielu gan pacienta, gan ārsta pacietību. Pēdējos 20 gados, attīstoties farmakoloģijai un kosmetoloģijai, arī sēru korķu veidošanās ir pieaugusi. Nebeidzamā cīņa ar šo problēmu daudzus ved izmisumā un rada diskomfortu, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Ilze Sokolova. Lai saprastu sēra korķa būtību, jāsaprot, vai tā vispār […]
Lasīt vairāk
Kasās kaklā. Ko darīt, lai kakla sāpes mazinātu? Pirmais jautājums – kāpēc kakls vispār sāp? Nav tādas kakla sāpju sezonas, bet ir vīrusu sezona. Un te nu jāteic, ka ar pūšamajiem aerosoliem vai kakla tabletēm, kas nopērkamas aptiekā, neviens vēl nav vīrusu izārstējis, proti, sūkājamo kakla tablešu un aerosolu uzdevums ir cits – simptomātiska ārstēšana […]
Lasīt vairāk
Kukaiņu kodumi, kā mazināt niezi un pietūkumu. Vasara – laiks, kad izbaudām saules siltumu, uzņemam vitamīnus, ēdot svaigas ogas un dārzeņus, atpūšamies pie jūras vai ezera. Tomēr dažreiz prieka baudīšanu vasarā var iztraucēt kukaiņu kodumi. Siltajās dienās un vasaras vakaros paradās odi, dunduri, kā arī citi kukaiņi, pēc kuru kodiena var sākties nieze, pietūkums un […]
Lasīt vairāk
“Dzirde ir viena no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, jo, pateicoties tai, mēs spējam ne tikai izprast apkārtējās skaņas, bet arī komunicēt viens ar otru. Dzirdi nav iespējams atpūtināt, jo tā strādā arī tad, kad guļam, tāpēc pret to jāizturas saudzīgi, jo pretējā gadījumā var nākties saskarties ar dzirdes traucējumiem vai tās zudumi,” atzīst LOR klīnikas […]
Biežāk svešķermeņi ausīs ir sastopami maziem bērniem, kuri paši ievieto sīkus priekšmetus ārējā auss ejā. Taču nereti arī kukaiņi ielien vai ielido ausī pieaugušajiem. Svešķermeņi ausīs ir bieži sastopama situācija, kad pacients vēršas pie ārsta speciālista pēc palīdzības, jo parasti šie svešķermeņi iesprūst auss ejā un pašu spēkiem dabūt to laukā nav iespējams, stāsta LOR […]
Lasīt vairāk
Alerģiju ir iespējams ārstēt! Alerija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas atbilde uz noteiktām vielām (alergēniem), piem., ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm, pelējumiem vai dzīvnieku blaugznām, kuras parasti nerada nekādas problēmas vairumam cilvēku, stāsta LOR Klīnikas alergoloģe Dace Kārkliņa No augu ziedputekšņu izraisītas alerģijas cieš gandrīz katrs trešais pilsētnieks. Ar ziedputekšņu alerģiju jeb polinozi cilvēki parasti sāk slimot […]
Lasīt vairāk
Degunam ir daudz funkciju. Vispirms jau elpošana, kas palīdz nodrošināt citas deguna funkcijas – gaisa attīrīšanu un sasildīšanu. Gaisu attīrīt palīdz deguna epitēlija skropstiņas kopā ar gļotu izdalīto sekrētu. Tas normāli virzās aizdegunes virzienā, proti, no ārpuses uz iekšu nododot informāciju par svešajiem antigēniem mandelēm, kas veido organisma imunitāti. Svešās daļiņas, tos starp arī mikrobi […]
Lasīt vairāk
Ko darīt, ja sāp auss Ausu infekcijas ir bieži sastopamas, īpaši bērniem. Biežākie auss sāpju iemesli ir akūts viduasuss iekaisums, ārējās auss iekaisums, svešķermenis ārējā auss ejā, trijzaru nerva iekausms. Pēc literatūras datiem bērniem līdz 3 gadu vecumam 83% gadījumu ir bijis vidusauss iekaisums, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Auss sāpju iemesli: Ārējās auss […]
Lasīt vairāk
Reibonis pret paša gribu Reibonis ir sajūta, ka visa pasaule griežas apkārt. To mēdz pavadīt slikta pašsajūta, piemēram, vemšana, nelabums, līdzsvara un koordinācijas traucējumi. Kas nosaka mūsu līdzsvaru? Cilvēka līdzsvaru nosaka iekšējā auss jeb balansa orgāns, kas darbojas saskaņā ar gravitācijas likumiem, savukārt redze, nodrošina skata fiksāciju jeb fokusu un muskuļu tonuss, kas notur mūsu […]
Lasīt vairāk
Cēloņi Akūtu bakteriālu aukslēju mandeļu iekaisumu tonsillītu mēdz saukt arī par angīnu, biežākais slimības izraisītājs ir A grupas β hemolītiskais Streptococcus pyogenes. Retāk iekaisumu izraisa citas baktērijas, kā arī dažādi vīrusi. No vīrusiem īpaši minams Epštein-Barr vīruss, kas akūtā inficēšanās periodā ir infekciozās mononukleozes ierosinātājs, bet hroniska iekaisuma gadījumā bieži pastāvīgi atrodams mandeļu audos. Simptomi Angīnai raksturīgs straujš slimības sākums-paaugstināta […]
Lasīt vairāk
Atviļņa slimība un tās izpausmes LOR orgānos Ausu, kakla un deguna saslimšanās pēdējā desmitgadē arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība kuņģa skābes ietekmei uz rīkli, muti, aizdeguni un degunu. Otolaringoloģijā vairāk tiek runāts par ekstraezofagāla refluksa slimību (EERS) jeb laringofaringeāla atviļņa slimību, stāsta LOR klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs. Kas ir EERS? Ekstraezofagāls reflukss notiek, kad kuņģa […]
Lasīt vairāk
Haimorīts – deguna blakusdobuma iekaisums Mūsdienās visus akūtus deguna blakusdobuma iekaisumus apzīmē ar terminu “akūts rinosinusīts”, ko tautā vairāk atpazīst kā haimorītu, taču ”haimorīts” apzīmē tikai augšžokļa dobuma iekaisumu, stāsta LOR Klīnikas otolaringologs Kristaps Dambergs. Kā rodas Haimorīts? Vairumā gadījumu akūtu haimorītu izraisa vīrusi, ko mēdzam saukt par saaukstēšanos vai iesnām, ar ko pieaugušie gadā […]
Lasīt vairāk
Kasās kaklā. Ko darīt, lai kakla sāpes mazinātu? Pirmais jautājums – kāpēc kakls vispār sāp? Nav tādas kakla sāpju sezonas, bet ir vīrusu sezona. Un te nu jāteic, ka ar pūšamajiem aerosoliem vai kakla tabletēm, kas nopērkamas aptiekā, neviens vēl nav vīrusu izārstējis, proti, sūkājamo kakla tablešu un aerosolu uzdevums ir cits – simptomātiska ārstēšana […]
Lasīt vairāk
Sasmaržo tuvojamies pavasari – pirmreizējai konsultācija 27eur LOR klīnikā tikai martā! Aizlikts deguns un iesnas ir bieži sastopama problēma. Ar augšējo elpceļu saslimšanām, vidēji bērns slimo no sešām līdz astoņām reizēm gadā. Aptuveni 5-10% saslimšanas gadījumu komplicējas ar akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu, skaidro LOR Klīnikas otolaringoloģe Elza Rāte. Mūsu elpošanas sistēma, kopš dzimšanas brīža, ir […]
Lasīt vairāk
“Dzirde ir vienas no svarīgākajiem cilvēku maņu orgāniem, jo pateicoties tai ne tikai spējam izprast apkārtējās skaņas, bet arī komunicēt viens ar otru. Dzirdi nav iespējams atpūtināt, jo tā strādā arī tad, kad guļam, tāpēc pret to jāizturas saudzīgi, jo pretējā gadījumā var nākties saskarties ar dzirdes traucējumiem vai tās zudumi,” atzīst LOR klīnikas otolaringologi. […]
Lasīt vairāk
Ādas ļaundabīgie audzēji ir bieži sastopama patoloģija galvas un kakla rajonā. Visu ādas ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu palielinās aptuveni par 5%. Ādas ļaundabīgie audzēji tiek iedalīti nemelanomas un melanomas audzējos. Nemelanomas ādas vēzis ir visizplatītākā ādas neoplāzijas forma. Gadā tiek diagnosticēts miljoniem gadījumu. Savukārt melanoma sastāda mazāk nekā piecus procentus no ādas vēža […]
Lasīt vairāk
Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 9000 jauni ļaundabīgo audzēju gadījumu, no kuriem aptuveni 130-150 ir balsenes ļaundabīgi audzēji. Pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem kopumā pieaug par 2-5%. Savukārt 60% gadījumos vēzi diagnosticē trešajā un ceturtajā stadijā. Pasaules statistika liecina, ka balsenes audzējs aizņem 2,4% no visiem audzēju veidiem kopumā, un 2,1% […]
Lasīt vairākLOR Klīnika
